Piemēram, Florensa Litauere raksta: “Katrai organizācijai, katram finansu darījumam ir nepieciešams stipras gribas vadītājs, kas spēj pieņemt lēmumus – šīs īpašības holēriķim ir dotas”.
[4., 56.]
Arī psiholoģijas doktors Viesturs Renģe uzsver holēriķa spējas “.. ātri mobilizēt cilvēkus, organizēt kādu pasākumu vai citus kādam darbam. Viņi nav tik efektīvi darbā, kas prasa sistemātiskumu”.
[8., 24.]
Noteicošās holēriķa uzvedībā var minēt arī tādas īpašības kā dinamiskums un aktivitāte, apņēmīgums, gribasspēks, nemitīga dziņa kaut ko mainīt, neatkarība un pastāvība.
Kā darbinieki holēriķi ir mērķtiecīgi, problēmām meklē praktiskus risinājumus, ātri ķeras pie lietas, rosina citus uz darbīgumu, labi organizatori. Pirms kāda darba sākšanas viņš jau zin kā tam ķerties klāt, un domās to sadalījis vairākās daļās. Priekšroku dod darbam grupā.
Ieteicamas profesijas ar iespējami normālu darba un atpūtas organizāciju. Tām nevajadzētu būt sēdošām, jo tas ir ļoti kaitīgi holēriķa veselībai.
Taču holēriskā tipa pārstāvjiem ir ļoti daudz negatīvu īpašību, piemēram, nepacietība, nesavaldība, neelastīgums. Viņi labprāt citus izkomandē un necieš asaras un sentimentalitāti, tādēļ iejūtīgums holēriķim ir svešs jēdziens. Parasti viņi ir arī netaktiski, ar noslieci izmantot citus savā labā. Tas viss mēdz izraisīt konfliktus ar apkārtējiem. Attiecības sevišķi saasinās, ja jāsadarbojas ar līdzīga temperamenta pārstāvi.
Darbā holēriķi mēdz pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, negodīgi izmantot savus darbabiedrus, pietiekami rūpīgi nepārdomāt savas ieceres. Viņi bieži vien izvirza sev nepaveicamus uzdevumus, neatzīst savas kļūdas un vaino citus, ja iecerētie nereālie projekti netiek īstenoti.
Par šo holēriķu īpašību Florensa Litauere raksta: “Holēriķi ir darbaholiķi, izjūt nepieciešamību visu pārzināt, neprot saprasties ar apkārtējiem”.
[4., 109.]
Arī Ārvaldis Alvils Spulle saka, ka “Holēriķiem ir spēcīga nervu sistēma, viņi viegli pārslēdzas no vienas lietas uz otru, bet viņu rīcības un uzvedības neaprēķinātība jūtami samazina .. sadzīvošanas pakāpi ar līdzcilvēkiem”.
[9., 117.]
Neskatoties uz šiem trūkumiem, holēriķi sevišķi labi spēj
- veikt darbus, kam nepieciešama spēja ātri izlemt,
- aizstāt kādu neparedzētā situācijā,
- strādāt nozarēs, kur nepieciešama noteiktība un autoritāte.
Tātad holēriķi ir dzimuši līderi, kas ar savu mērķtiecīgumu un enerģiskumu spēj aizraut citus. Viņiem piemīt lieliskas organizatora spējas, bet trūkums ir tas, ka emocijas un iejūtība viņam ir svešs jēdziens, un tipiska holēriķa iezīme ir skarbums un vāja aizture.
1.1.4. Flegmātiskais temperaments
Flegmātiķis tulkojumā no grieķu valodas “pflēgma” nozīmē gļotas.
Flegmātiķi ir omulīgi un nesteidzīgi, par ko liecina arī viņu masīvais, apaļīgais ķermenis. Parasti ir mierīgi un labsirdīgi cilvēki. Mīl ierasto, bet, kad sāk darboties, virzās uz priekšu nelokāmi. Saglabā aukstasinību, spriestspēju arī sarežģītās situācijās. Flegmātiķi ir labsirdīgi un labi saprotas ar citiem, kad ir pārvarējuši kautrību, ir uzticīgi, godīgi, kārtīgi un apzinīgi, vienmēr pabeidz iesākto. Šī tipa pārstāvji ir vērotāji, pesimisti. Tipiskākās rakstura iezīmes ir pacietība, nosvērtība, līdzjūtība, labvēlība, lēnīgums, savaldīgums un domīgums.
Flegmātiķim ir daudz draugu, jo ar viņu var lieliski saprasties. Kā saka Florensa Litauere: “Flegmātiķis nekad nevienu neaizvaino, viņam nepatīk pievērst apkārtējo cilvēku uzmanību, viņš dara to, ko no viņa gaida, turklāt atturīgi, nealkdams slavas un atzīšanas”.
[4., 65.]
Darbā flegmātiķi ne tikai prot lieliski saprasties ar kolēģiem, bet arī ir kompetenti un nemēdz svārstīties, allaž atrod vienkāršāko ceļu, izjūtot spiedienu, strādā īpaši labi. Viņi ir saticīgi un labprāt piebalso citiem, tādējādi izvairoties no konfliktiem. Flegmātiķiem kustības ir izteikti palēninātas, bet arī tikpat izteikti mērķtiecīgas, tāpēc viņiem nepieciešams sevišķi kustīgs darbs ar zināmu fizisku piepūli. Ļoti svarīgi, lai no šīs darbības tiktu gūti dzīvi iespaidi, kas spētu saviļņot morāli un fiziski.
Piemēram, psihologs Ā. A. Spulle flegmātiskā tipa pārstāvim iesaka tādas profesijas kā fermeris, dārznieks, kas flegmātiķim nodrošina labu veselību un garastāvokli.
Darba procesā viņi dod priekšroku darbam ar lietām nevis cilvēkiem, jo spēj izturēt ilgstošu fizisko un garīgo slodzi, pat, ja darbs ir vienmuļš.
Kā saka V. Renģe: “Ja flegmātiķis ir pie kaut kā ķēries, tad viņš izrāda apbrīnojamu neatlaidību, reizēm pat stūrgalvību un ietiepību savu mērķu sasniegšanā”.
[8., 22.]
Darba procesā flegmātiķi sevišķi labi spēj:
- būt par vidutājiem un panākt vienošanos,
- mazināt situāciju bīstamību un saglabāt mieru,
- veikt vienveidīgu darbu, kas citiem šķiet garlaicīgs.
Turpretim F. Litauere kā flegmātiķa galveno problēmu min ”.. acīmredzamo nespēju pieņemt lēmumus”.
[4., 132.]
Viņa uzsver arī to, ka “ tipisks flegmātiķis ir ļoti slinks un cer ar novilcināšanos izvairīties no darba”.
[4., 128.]
Tādējādi flegmātiskā tipa pārstāvju trūkumi ir mērķtiecības trūkums, kūtrums un nevērība, nevarēšana vien iesākt strādāt. Viņiem arī nepatīk, ja kāds tos steidzina. Bieži nonāk laika trūkumā, atpaliek no citiem, sevišķi tad, ja mainās darba apstākļi un uzdevumi.
Flegmātiķiem ir praktiski nenogurdināma nervu sistēma, bet kā saka Ā.A. Spulle: “ .. viņi ļoti smagi pārslēdzas uz citu darbu, citu sociālo vidi, viņus grūti iekustināt, bet toties izsist no sliedēm ir gandrīz neiespējami”.
[9., 118.]
Kā tipiskākās negatīvās iezīmes var minēt nespēju īsti sajūsmināties, izvairīšanos no atbildības, neizlēmīgums. Flegmātiķi var būt arī egoistiski, klusi, bet ar dzelzs gribu. Tātad viņi spēj vislabāk veidot attiecības ar līdzcilvēkiem. Viņi ir cilvēki ar dzelzs gribu, un, lai gan ir kūtri un spītīgi, tomēr spēj ilgstoši izturēt fizisko un garīgo slodzi.
1.2. Rakstura akcentuācijas tipi
1.2.1. Hipertīmais tips
Cilvēkiem ar šo rakstura tipu ir raksturīga pastiprināta aktivitāte, darbīgums, neatlaidība mērķu sasniegšanā, kā arī enerģiskums un dzīvesprieks. Hipertīmā tipa pārstāvim parasti ir pacilāts garastāvoklis neatkarīgi no apstākļiem. Uz visām lietām skatās optimistiski, kā arī prot atrast izeju visās dzīves situācijās. Viņiem piemīt radošas spējas un oriģināla pieeja. Šādi cilvēki bieži vien gūst panākumus un ir piemēroti līdera lomai, taču reizēm var likties pārlieku darbīgi, jo vienmēr atradīs ko darīt.
Attiecībās ar cilvēkiem raksturīga nestabilitāte, no spēcīgas pieķeršanās var pēkšņi pāriet uz pilnīgu vienaldzību. Ar citiem šī tipa pārstāvis rēķinās visai maz, jo savu mērķi cenšas sasniegt visiem līdzekļiem, tādējādi uz citiem izdarot milzīgu psiholoģisko spiedienu. Arī disciplinārās prasības tiek uzskatītas par savas brīvības ierobežošanu. Kā raksta V. Renģe: “Šāda tipa cilvēkiem ir ārkārtīgi izteikta tieksme uz neatkarību, pastāvību un bieži vien rodas konflikti tad, ja viņi uzskata, ka tās prasības vai ierobežojumi, kurus viņiem izvirza, ir nevajadzīgas, muļķīgas, nepamatotas”.
[8., 41.]
Arī A. Vorobjovs par šo problēmu izsakās līdzīgi: “Bieži vien šādi cilvēki ir režīma un disciplīnas pārkāpumu iniciatori”.
[11., 233.]
Tātad viņiem ir ļoti grūti ievērot kādas prasības vai instrukcijas, būt disciplinētiem, darba procesā šie darbinieki būtu tie, kas rosina citus darboties, būt aktīvākiem. Attiecības ar kolēģiem nebūtu stabilas, jo viņi nespēj ilgstoši pieķerties vienam konkrētam cilvēkam.
1.2.2. SENSITĪVAIS TIPS
Šī akcentuācijas tipa pārstāvjus raksturo emocionāls jūtīgums un mīkstsirdība. Šādi cilvēki ir viegli aizvainojami, smagi pārdzīvo aizvainojumus un pāridarījumus. Viņi ir žēlsirdīgāki par citiem, viņus ir vieglāk aizkustināt, tādēļ organizācijā sensitīvā tipa pārstāvim būtu ļoti grūti pildīt līdera lomu, tā kā citi varētu viegli manipulēt ar šādu vadītāju, jo viņa emocijas gūtu virsroku pār prātu.
Šāda tipa cilvēkiem ir izteiktas estētiskās intereses, mīlestība pret dabu, mākslu, mūziku. Kā raksta A. Vorobjovs : “.. izjūt īpašu prieku saskarsmē ar dabu un mākslas darbiem”.
[11., 234.]
Atšķirībā no tipiska melanholiķa, viņi vairāk izrāda savas emocijas, taču šie cilvēki ir ārkārtīgi paškritiski, viņi visu laiku mokās ar vainas apziņu un mazvērtības kompleksiem, kā arī stingri ievēro morālās prasības. Sensitīvs cilvēks izvairās no jaunām, lielām kompānijām un neiesaistās riskantos pasākumos.
Nepilnvērtības sajūtas dēļ, sevišķi spilgti izpaužas hiperkompensācijas reakcija – pastiprināta vēlme pārvarēt savus kompleksus. Pašapliecināšanos meklē tajās darbības sfērās, kurās visvairāk izpaužas viņu nepilnvērtība. Tādējādi kautrīgi un nedroši cilvēki izliekas atraisīti, pat iedomīgi, un cenšas izrādīt savu enerģiju un gribasspēku. Bet tiklīdz situācija prasa izlēmību, tajā pašā mirklī viņi atkāpjas. Ja izdodas iegūt šādu cilvēku uzticību un viņi jūt sarunas biedra simpātijas un atbalstu, tad aiz “nokritušās maskas” atklājas nosodījumu un pārmetumu pilna dzīve, emocionalitāte un nesamērīgi augstās prasības pret sevi.
1.2.3. TRAUKSMAINAIS TIPS
Šī tipa rakstura īpašības ir ļoti tuvas sensitīvajam tipam. Šādi cilvēki iekšēji ir ļoti nedroši, svārstīgi, viegli ievainojami ar tieksmi šaubīties. Sevī tie saskata daudz trūkumu. Viņiem ir ārkārtīgi grūti pieņemt kādu lēmumu un aizstāvēt savas intereses vai viedokli diskusijās un strīdos. Noslēgtība tiem parasti ir ārēja, bet biklums un kautrīgums izpaužas kontaktā ar svešiem cilvēkiem un nepierastos apstākļos.
Kā raksta A. Vorobjovs: “Ar nepazīstamiem grūtības sagādā pat formāli kontakti”.
[11., 24.]
Taču reizēm šī rakstura tipa pārstāvju izturēšanās ir pretēja – tā ir izaicinoša, nekaunīga, bet tas ir tikai mēģinājums nobaidīt otru, un parasti pēc mirkļa viņi jau saplok, jo tā ir bijusi tikai ārēja bravūra. Visas pierastās dzīves izmaiņas viņi pārdzīvo ar grūtībām, kā aizsarglīdzeklis pret to izveidojas pārlieka punktualitāte un sīkumaina akurātība, šī iemesla dēļ katrs darbs tiek veikts īpaši rūpīgi, stingri pēc plāna. Šīs īpašības ir noderīgas tajos darbības veidos, kuros kļūdas ir īpaši bīstamas vai nevēlamas. Piemēroti būtu tādi amati, kas saistīti ar medicīnas un finansu nozari. Trauksmainā tipa pārstāvjiem vadītāja lomu traucētu pildīt nespēja ātri pieņemt lēmumus un iejusties jaunos apstākļos. Līderiem ir jābūt arī pārliecinātiem par sevi, bet pēc iepriekšminētā var secināt, ka trauksmainajam tipam šī īpašība nepiemīt.
1.2.4. DEMONSTRATĪVAIS TIPS
Šī rakstura tipa iezīmes ir ļoti plaši izplatītas. Tās raksturojas ar pāaugstinātu izstumšanas spēju. Šo personu galvenā rakstura īpašība ir tieksme šķist nozīmīgākiem, atzītiem. Viņiem ir raksturīgs kustīgums, savas iedomātās lomas spēle, fantāzija, melīgums, izlikšanās. Tādiem cilvēkiem ir nepieciešams, lai par viņiem runātu, skatītos, sajūsminātos. Kā raksta V. Renģe: “.. vēlēšanās pastāvīgi būt uzmanības centrā, ir galvenā demonstratīvā rakstura īpatnība”.
[8., 44.]
Viņi neatlaidīgi cenšas panākt, lai būtu uzmanības centrā, darot to ar jebkuriem līdzekļiem. Uz šādu cilvēku var pat kliegt, kritizēt, arī tas viņu apmierinās, galvenais, lai tikai netiktu ignorēts.
Iespaidu uz citiem cilvēkiem viņi atstāj, dramatizējot dažādas lietas, taču gadās, ka šīs personas īsti nevar atšķirt, kur beidzas viņu fantāzija un kur sākas realitāte. Parasti savas fantāzijas viņi stāsta ļoti ticami, tādēļ arī atrodas uzmanības centrā, jo viņu dzīve izrādās tik oriģināla un pārsteidzoša.