Ievads 3
1. Personības īpašību vispārīgs raksturojums 5
1.1.1. Sangvīniskais temperaments 6
1.1.2. Melanholiskais temperaments 7
1.1.3. Holēriskais temperaments 9
1.1.4. Flegmātiskais temperaments 11
1.2. Rakstura akcentuācijas tipi 12
1.2.1. Hipertīmais tips 12
1.2.2. Sensitīvais tips 13
1.2.3. Trauksmainais tips 14
1.2.4. Demonstratīvais tips 15
1.2.5. Distīmais tips 15
1.2.6. Rigidais tips 16
1.2.7. Uzbudināmais tips 17
1.2.8. Ciklotīmais tips 18
2. Jēdziena “organizācija” vispārīgs raksturojums 19
3. Darbinieku personisko īpatnību izpēte x pilsētas domē 21
3.1. Pētāmās grupas apraksts 21
3.2. Pētījumu metodikas raksturs 22
3.3. Iegūto aptaujas anketu rezultātu analīze un interpretācija 24
Secinājumi 29
Anotācija latviešu valodā 31
Anotācija angļu valodā 32
Izmantotā literatūra 33
Pielikums
IEVADS
Kursa darbam tika izvēlēta tēma “ Darbinieka personības īpašību saikne ar darba efektivitāti organizācijā”, jo man, kā topošajai biroja vadītājai, likās ļoti būtiski pētīt kādas darbinieka temperamenta un rakstura akcentuācijas tipa īpatnības sekmē un kādas kavē darba efektivitāti organizācijā.
Ikviens piedzimst ar savu temperamentu un savām rakstura īpašībām. Dzīves apstākļi, tautība, apkārtējā vide, saimnieciskais stāvoklis un vecāku ietekme veido cilvēka personību, taču būtība paliek tā pati iepriekšējā.. Psiholoģijā šīs pazīmes tiek dēvētas par individuālpsiholoģiskajām īpatnībām, kurām ir ļoti liela nozīme gan saskarsmē ar cilvēkiem, gan arī darba efektivitātes paaugstināšanā organizācijā. Lai gan jēdziens “individuālpsiholoģiskās īpatnības” ietver arī tādas īpatnības kā spējas, intelekts, pašvērtējums un pašcieņa, tomēr man visbūtiskākais šķiet indivīda temperamenta un rakstura akcentuācijas tips, jo dzīves laikā ir iespējams to pamainīt, taču būtība paliks tā pati iepriekšējā.
Cilvēka temperaments un rakstura iezīmes ietekmē ne tikai darba izpildi, bet arī tā rezultātu, tādējādi potenciālajiem darba devējiem šim faktoram būtu jāpiegriež sevišķi liela vērība, jo flegmātiskā un melanholiskā temperamenta pārstāvjiem ir grūti pielāgoties intensīvam darba procesam, savukārt holēriķi un sangviniķi nespēj ilgstoši veikt vienmuļu un monotonu darbu.
Pētījuma priekšmets:
Personības īpatnības.
Kursa darba mērķis:
Pētīt un analizēt darbinieka personisko īpašību saikni ar darba efektivitāti organizācijā.
Izvirzītā hipotēze:
Ja darba devējs ņems vērā darbinieka temperamenta un rakstura īpatnības, tad
- paaugstināsies darba efektivitāte,
- paaugstināsies darbinieku atdeve darbā.
Kursa darba uzdevumi:
1. Studēt un analizēt literatūru par personības īpašību saikni ar darba efektivitāti un apkopot iegūto informāciju.
2. Veikt attiecīgās problēmas izpēti praksē.
Kursa darbā tiks izmantotas šādas pētnieciskās metodes;
1. teorētiskā – literatūra,
2. empīriskā – aptauja.
Galveno jēdzienu skaidrojums:
Individuālpsiholoģiskās īpatnības – cilvēku savstarpējās psiholoģiskās atšķirības.
Temperaments – tās cilvēka individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras nosaka viņa darbības dinamiku un ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpašībām.
Rakstura akcentuācija – parādība, kad dažas cilvēka rakstura īpašības ir ļoti attīstītas un izceļas uz citu īpašību fona.
Kursa darba struktūra.
Kursa darbam ir 3 daļas, kurās tiek analizēta literatūra par pētāmo problēmu un anketēšanas laikā iegūtie aptaujas rezultāti., kā arī secinājumi un pielikums, kurā ievietots pētījumu laikā izmantotās anketas paraugs. Anotācija latviešu un angļu valodā.
1. PERSONĪBAS ĪPAŠĪBU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Pie personības individuālpsiholoģiskajām īpatnībām pieder
- temperaments
- raksturs
- spējas
- intelekts
- pašvērtējums
- pašcieņa
Spējas ir indivīda psiholoģiskās īpatnības, kuras nosaka zināšanu un iemaņu līmeni.
Svarīgi, lai cilvēks atrastu izmantojumu savām spējām, respektīvi, īsto nodarbošanās veidu, jo tādu cilvēku, kuriem nav nekādu spēju, praktiski nav.
Intelekts – cilvēka loģiskās domāšanas spēju un zināšanu kopums. Īpašu vietu ieņem radošā domāšana. Augsts intelekta līmenis ne vienmēr ir saistīts ar attīstītu radošo domāšanu un otrādi.
Pašvērtējums – kā cilvēks vērtē savas spējas un īpašības attiecībā pret kādu noteiktu normatīvu sistēmu. Šo sistēmu veido apkārtējo cilvēku spriedumi. Gandrīz jebkurš pašvērtējums ir subjektīvs, jo citu cilvēku vērtējums no malas ir vairāk vai mazāk atšķirīgs.
Pašcieņa – cilvēka attieksme pret sevi kopumā. Katram cilvēkam ir vēlēšanās savu pašcieņu uzturēt pietiekamā līmenī. Tas viņu mudina rīkoties tā, lai savu pašvērtējumu viņš varētu attaisnot., un lai pastiprinātu pārliecību par sevi.
Kursa darbā tuvāk tika izvēlēts aplūkot tādas individuālpsiholoģiskās īpatnības kā darbinieka personības temperamenta un rakstura akcentuācijas tipus.
1.1. TEMPERAMENTA TIPU BŪTĪBA UN NOZĪME DARBĀ
1.1.1. SANGVĪNISKAIS TEMPERAMENTS
Sangvīniķis tulkojumā no latīņu valodas “sanguis’’ nozīmē asinis.
Šim temperamenta tipam raksturīga rosība, spēja viegli piemēroties jauniem apstākļiem, enerģijas pārpilnība. Sangvīniķi ir apveltīti ar labu humora izjūtu, komunikabli, dzīvespriecīgi, darbīgi, gatavi visur piedalīties, uzņemties atbildību, organizēt. Viņiem ir stipra nervu sistēma, augstas darba spējas, viegli adaptējas darbā un sociālajā vidē.
Sangvīniķi sevišķi labi spēj:
- saprasties ar cilvēkiem,
- izteikt savas domas un sajūsmu,
- atrasties uzmanības centrā.
Taču šim temperamentam ir arī savi trūkumi. Sangvīniķi ir egocentriski un bieži aizvaino citus cilvēkus, paši to nemaz negribēdami. Viņi ātri iekaist dusmās, bieži pārtrauc citus un atbild viņu vietā, nespēj iegaumēt cilvēku vārdus, kā arī ir neorganizēti un bērnišķīgi. Viņi dzīvo tagadnē un tiecas pēc acumirklīga gandarījuma, bet reti kad pārdomā piedzīvoto. Nepacietība un bezatbildība, atstājot iesākto pusceļā, ir šim tipam raksturīgas iezīmes, tomēr viņi ir un paliek optimisti.
Kā darbinieki, sangvīniķi ir apveltīti ar radošu fantāziju un mīl košas krāsas, ikvienu darbu uzsāk ar sajūsmu, iedvesmo citus līdzdarboties. Darbā viņiem piemīt ārkārtīgi liels kustīgums. Tik pat ātri, cik interese rodas, tik pat ātri tā jau ir zudusi, un viņam atkal ir jaunas idejas un priekšlikumi.
“Sangvīniķi ir labi piemēroti dažāda veida organizatoriskam darbam, darbam ar cilvēkiem, taču viņiem ir ļoti grūti veikt tādu darbu, kas prasa pacietību, ilgstošu piepūli”.
[4., 27.]
Lasot dažādu psihologu izteikumus par šo temperamenta tipu, tiek secināts, ka sangvīniķiem ir ļoti būtiski atrasties uzmanības centrā. Viņi nevar mierīgi sēdēt malā un klusēt, tādējādi labprātāk runā nekā klausās.
Sangvīniķiem ir iesakāms kustīgs darbs, kurā vajadzētu apvienot mērenu garīgo un fizisko piepūli. Piemēram, profesijas, kurās patstāvīgi nākas saskarties ar cilvēkiem – tirzdniecība, komercija.
Kā galvenie no viņa trūkumiem darbā tiek minēti fakti, kas saistīti ar savu pienākumu aizmiršanu, uzticēto uzdevumu neizdarīšanu līdz galam, nedisciplinētību, darba laika izniekošanu ar runāšanu, lēmumu pieņemšanu emociju iespaidā.
Pēc psiholoģes Florensas Litaueres domām, lai darba process būtu efektīvāks, sangvīniķim ir jāiemācās :
- “iemācīties paklusēt,
- valdīt pār savu ego,
- kaut nedaudz atbrīvoties no savas iedomības,
- uzlabot atmiņu,
- domāt par citiem”.
[4., 95.]
Taču neskatoties uz saviem trūkumiem, “patiešām izmanīgs sangvīniķis ir spējīgs tā manipulēt ar cilvēkiem, ka tie vēl lūdzas, lai atļauj bez atlīdzības strādāt sangvīniķa labā”.
[4., 28.]
Kā vēl viens no trūkumiem tiek minēts arī tas, ka sangvīniķi attieksmē pret citiem ir neiejūtīgi. Viņi neciena vājāk izteiktas personības, uzskata, ka ir pārāki par saviem līdzcilvēkiem.
Tātad sangvīniskā temperamenta pārstāvji ir runātāji, optimisti, ekstraverti, kuri ir piemēroti organizatoriskam darbam un darbam ar cilvēkiem. Lai gan viņi ļoti viegli adaptējas jebkurā vidē, tomēr ir ļoti neiejūtīgi pret citiem cilvēkiem. Viņiem ir plašs paziņu loks, kuru vārdus sangvīniķis bieži vien aizmirst.
1.1.2. Melanholiskais temperaments
Melanholiķis tulkojumā no grieķu valodas “melanos cholē” nozīmē melnā žults.
Melanholiķis ir vājais tips. Par to liecina pat viņa ķermenis, jo pārsvarā tas ir trausls. Dažreiz šķiet, ka šī tipa pārstāvis ir no citas pasaules, jo ir noslēgts, skumjš un drūms, bieži vien ir egocentrisks un dzīvo pagātnē, pārdomājot reālās un iedomātās pārestības. Melanholiķi ir nekomunikabli, nervozi un emocionāli. Viņi ir pesimisti ar tendenci uz kompleksiem un aizturēm, taču viņiem piemīt tieksme uz ģenialitāti, filozofiskumu un poētiskumu.
Pretstatā sangvīniķa neiejūtībai, melanholiķis ir gatavs uzupurēties citu labā. Kā saka Florensa Litauere: “Viņi tiešām sevi nodarbina ar domām par citiem cilvēkiem un izjūt viņu vajadzības”.
[4., 46.]
Kā galvenie trūkumi tiek minēti – untumainība un nomāktība, tīksmināšanās par apvainojumiem, uzmanības koncentrēšana uz negatīvo, zemais pašvērtējums un egocentrisms. Melanholiķim ir pieņemami mēreni fiziski vingrinājumi un mierīgas attiecības ar līdzcilvēkiem. Viņam raksturīgas nedrošas kustības, arī iemaņas izveidojas grūti un ir nenoturīgas.
Darba procesā viņam ir tendence visu saplānot, iedziļināties katrā sīkumā, uzstādīt sev augstas prasības. Savus darba pienākumus veic rūpīgi, neatlaidīgi, pamatīgi, visu izdara līdz galam.
Kā raksts Ārvaldis Alvils Spulle: “Melanholiķiem daba iedevusi vismazāk, taču viņi viegli pārslēdzas, spēj pat veikt vairākus pienākumus vienlaicīgi, .. un viņiem ir lieliskas apkārtējās vides ne tikai sajūta, bet arī nojauta”.
[9., 118.]
Parasti šī tipa pārstāvji izvēlas monotonu, vienmuļu darbu, tomēr viņiem ir būtiski, lai spējas tiktu augstu novērtētas, kā arī gūta atzinība. Bieži vien melanholiķim ir daudz labu un radošu ideju, bet tiklīdz tās saskaras ar šķēršļiem un dzīves īstenību, tā cieš sakāvi. Viņš nebūs tas, kurš skaļi izteiks savu viedokli un būs uzmanības centrā.
Lai gan melanholiķis ļoti rūpīgi veic savus darba pienākumus, tomēr negatīvais ir tas, ka viņš plāno pārāk izstiepti un detalizēti, meklē sarežģītus darbības veidus un vilcinās uzsākt jaunus projektus. Kā raksta Viesturs Renģe: “.. viņi nav apsviedīgi cilvēki, kas var visu ātri aptvert un darboties, ātri iejusties jaunās situācijās”.
[8., 18.]
Melanholiķi arī ļoti ātri apvainojas, tādēļ aizrādījumus par darbu nevajadzētu izteikt ļoti kategoriskā balsī, it īpaši, ja kaut kas ir jāpadara ātri. Viņi nespēj ilgstoši izturēt ne fizisku, ne garīgu slodzi.
Toties viņi sevišķi labi spēj:
- uztvert dziļas domas un ievērot detaļas,
- veidot kartotēkas un grafikus,
- atrisināt problēmas, kas citiem šķiet sarežģītas.
Tātad melanholiķiem ir ļoti grūti veidot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, jo viņi ir noslēgti, drūmi un ar zemu pašvērtējumu. Viņi nav radīti līdera un vadītāja lomai, bet gan monotonam darbam, kuru veiks pamatīgi un rūpīgi, un vienmēr iesākto novedīs līdz galam. Sevišķi labi padosies darbs ar kartotēkām un grafikiem.
1.1.3. Holēriskais temperaments
Holēriķis tulkojumā no grieķu valodas “cholē” nozīmē žults.
Holēriķi var pazīt pēc straujās dabas, savu nodomu kaislīgas aizstāvēšanas un izpildes. Tā kā viņš ir nelīdzsvarots, tad ļoti ātri aizsvilstas, bet šīs dusmas tikpat ātri arī pāriet.
Holēriķi parasti ir ar spēcīgu ķermeni. Viņi ir enerģiski, mērķtiecīgi, uzstājīgi un pašpārliecināti. Holēriskais temperamenta tips ir tas, par kuru psihologi saka “dzimis līderis”.