Проект как средство развития личности в начальной школе (стр. 5 из 10)
„Cilvēkam no ielas” par mācīšanu viss ir skaidrs. Skolotājs stāv klasē daudzu skolēnu priekšā un stāsta. Ja tikai skolotāji stāstītu vairāk un skolēnus piespiestu klausīties, izglītības standarti uzlabotos. Skolotāji zina, kā īstenība ir pavisam citāda:
Skolēni atšķiras cits no cita.
Izglītībai ir daudz dažādu mērķu un uzdevumu.
Sabiedrības izvirzītās prasības bieži ir neskaidras un pretrunīgas.
Klase ir daudzdimensiju vide.
Klasē viss notiek vienlaicīgi.
Temps ir straujš.
Daudzi notikumi klasē ir neprognozējami.
Viss klasē notiekošais ir atklāts.[34,6]
Tradicionālā mācīšana: skolotājs stāsta; skolēni izlasa attiecīgās lappuses mācību grāmatā vai pierakstos; skolēni izklāsta uzzināto un izpilda vingrinājumus vai raksta domrakstu.
Projektu nedēļa ir īstenojama skolā arī tādēļ, lai rosinātu pedagogus apgūt un ieviest netradicionālās mācību metodes.Projektu metode kā viena no interaktīvajām mācību metodēm ļauj maksimāli palielināt skolēnu aktivitāti mācību vielas apguvē, attīstīt sadarbību ar citiem skolēniem un skolotājiem. Skolotājam projektu darbā ir iniciatora un konsultanta loma. Projektu metodi skolā raksturo atklāsmes prieks, grupu darbs, kustīga vide, motīvu un prasmju vienotība, skolotāja gatavība atbalstīt iniciatīvu un aktīvu mācīšanos. Atbilstoši sabiedrības sociālajam pieprasījumam un tirgus ekonomikas vajadzībām skolai ir jāizglīto skolēni projektu darbu veikšanai (arī to vadīšanai).[32,7]
Projektu darbā: skolotājs dod iespēju skolēniem izvēlēties projektā risināmo problēmu; skolēni patstāvīgi plāno, vāc informāciju un izstrādā projektu (skolotājs var viņus konsultēt).
Projektu darbs attīsta:
Patstāvību (patstāvīgs un rezultātu orientēts darbs);
izdomu un izgudrošanas spējas ( resursu radoša izmantošana, alternatīvas metodes un skaidrojumi);
iniciatīvu, prasmes strādāt ar informāciju, radošums;
problēmu risināšanas spējas (diagnosticēšana, problēmu formulēšana, risināšana, analītiskās un izvērtēšanas prasmes);
integrētās prasmes ( ideju sintēze, pieredze un informācija, kas iegūta no dažādiem avotiem);
lēmumu pieņemšanas prasmes ( izlemt, kas attiecas uz tematu, ko ietvert un izmantot);
komunikabilitāti.
Tātad rezultāts tradicionālajai mācīšanai: skolēni risina skolotāja piedāvātu problēmu; mācīšanas metodes ir tradicionālas; parasti ir viena pareiza atbilde.
Rezultāts projektu darbam: pats projekts ir mācīšanās mērķis – process, kura laikā tiek veikts kopīgs darbs; vērtība – skolēni sadarbojoties kopīgi mācās. Mācīšanās sadarbojoties nozīmē:
pozitīvu savstarpējo atkarību;
nepastarpinātu savstarpēju mijiedarbību;
iespēju katram darba veicējam apzināt savus individuālos sasniegumus kā ieguldījumu grupas darbā;
personisko atbildību par kopīgi paveikto;
sociālās mijiedarbības iemaņu apguvi;
grupas (komandas) darba iemaņu attīstīšanu.
Tā kā projektu nedēļas organizēšana skolā ir apjomīgs darbs, kurā ir savstarpēji saistīta gan tēmas izvēle, gan projektu norišu ilgums un kalendārais plānojums, tad uzsākt gatavoties projektu nedēļai vēlams jau mācību gadu sākumā. Projektu darba ilgums var būt dažāds – sākot ar vienu mācību stundu un beidzot ar vairākiem mācību gadiem. Projektu nedēļai skolā ieteicams izmantot 5 darba dienas, kurās vēlams neorganizēt mācību stundas un papilddarbības.
Projektu metode ir lietojama jebkurā mācību priekšmetā. Tā neierobežo ar kādiem stingriem nosacījumiem par to, kādas tēmas drīkst un kādas nedrīkst izstrādāt. Visi temati, kas interesē
skolēnus, ir labi, un ir vērts pie tiem strādāt. Vienīgais ierobežojošais nosacījums ir, ka šīm tēmām jābūt reālām, tas ir, tām jāatbilst attiecīgā vecuma skolēnu zināšanu un spēju līmenim.
Tai pašā laika jāatzīst, ka projekta tēmas izvēle ir svarīgs sākuma posms projekta darbā. Tēmas izvēlei skolotājs gatavojas, taču galīgais lēmums par izvēlēto tēmu paliek skolēna ziņā.[16,8]
Kopsavilkums
Tradicionāla mācīšana notiek tieši skolotāja vadībā (dialogs ar klasi, skolotāja stāsts, skolēni lasa un atbild)
Projektu darbs veido: motivāciju, adekvātu vērtības izjūtu. Motivācija veidojas tādēļ, ka projektu darba pamata ir katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas.
Projektu darbs sniedz gandarījuma izjūtu, it īpaši klasēs, kur skolēnu zināšanu līmenis ir ļoti nevienāds, jo, šo darbu darot, katrs var strādāt atbilstoši savam līmenim, spējām un ātrumam.
Projektu darba izpildē ir vajadzīga starppriekšmetu saikne atbilstoši izvēlētajai problēmai.
Projektu darbs ir radošs darbs gan pēc satura, gan norišu secībās, gan rezultātā.
Projektā tiek ietverta katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas un intereses.
Skolēni mācās aktīvā darbībā; vāc informāciju, zīmē attēlus, kartes, diagrammas, shēmas, izvieto drukāto un uzskates materiālu, krāso, līmē, noformē, intervē, apkopo datus u.t.t.
Mainās skolotāju – skolēnu loma, veidojas citas attiecības – skolotājs ir kā padomdevējs (konsultants).
Projekta izstrāde māca pašiem plānot veicamo darbu un savu laiku.
Ne mazāk svarīgi skolēniem pārliecināties, kurā jomā intereses ir noturīgākas, jo tas noteiks arī turpmāko izglītības ceļu.
3.3. Projektu darbu veidi, posmi, klasifikācija un problēmas
Šobrīd Latvijas vidusskolās vienoti ar vārdu „projekts” nosauc aktivitātes kādas ieceres realizācijai. Bet krietni atšķiras projektu veidi, jo tas saistīts ar to, kas veic šo darbu. Ir projekti, kur:
savu ideju realizē viens cilvēks;
strādā cilvēku grupa
apvienojas interešu grupā;
iesaistās viss skolas kolektīvs;
iesaistās vairākas skolas.
Projektus pēc satura iedala 3 veidos:
Pētnieciskā darba galvenā pazīme – analītisks pētījums ar dažāda veida mērījumiem.
Organizatoriskā projekta darba galarezultāts ir dažāda veida pasākumu novadīšana.
Praktiskā darba galarezultāts ir konkrētam mērķim izgatavoti materiāli.
Nelieli pētījuma elementi būs sastopami arī praktiskajā projekta darbā un arī organizatoriskajā.
Projektu darbu skolā var definēt kā vienu no mācīšanās veidiem vai arī kā īpaša veida mācību darbu, kura izstrādāšanai nepieciešams noteikts laika posms, lai iegūtu konkrētu rezultātu.
Visiem skolas projektiem var būt šādi kopīgi posmi:
Sagatavošanās posmā ieteicams izmantot šādus metodiskos paņēmienus: „Tēmas asociācijas”, „Ideju sacensības”, „Problēmas apgabala meklēšana”, „Prātu vētra”, u.c. Šajā posmā vajadzētu noteikt projekta gala rezultātu, kā arī vienoties par projekta prezentācijas veidu.
Projekta plānošanas posmā ieteicams sistematizēt jautājumus un problēmas un kopīgas diskusijās izstrādāt projekta gaitas plānojumu, t.i., kā un kur meklēt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, kā plānot resursus un projekta prezentāciju, kā arī nepieciešamo nobeigumu atskaitei par projekta darbu.[32,12]
Ideju īstenošanas posmā skolēniem vajadzētu apgūt dažādas metodes, kuras lieto projektu darbā, piemēram, intervēšana, eksperiments, novērošana, dažāda veida ierakstu, video un datora izmantošana informācijas vākšanā un datu apstrādē. Projektu darbu rezultāts var būt noformēts kā stāsts, albums, avīze, dokumentu mape u. tml.
Skolēniem ir jāmācās informēt par saviem darba rezultātiem un aizstāvēt savu darbu, t.i., saistoši iepazīstināt ar savu projektu. Projektu nobeigumā vēlams organizēt svētkus. Iegūtais rezultāts – katra skolēna svētku un gandarījuma sajūta par kopīgi paveikto darbu.
Lai veicinātu skolēna motivāciju, ieteicams projektu darbu rezultātus izlikt vispārējai apskatei.
Projektu darbu rezultātu izvērtēšanu un apzināšanu var iedalīt 4 virzienos:
projekta darba izvērtējums katra grupā un/vai klasē kopumā;
skolēnu prasmju un iemaņu novērtējums;
pašnovērtējums skolotāja lomā;
projektu nedēļas rezultātu izvērtējums skolā.
Pēc projektu darba skolēni kritiski izvērtē projektu ieceri, projektu gaitas plānošanu, idejas īstenošanu, rezultātu un prezentāciju. Izvērtēšanu ieteicams veikt pēc šāda plāna:
uzklausīt katra dalībnieka vai katras grupas vadītāja vērtējumu par projektu;
fiksēt veiksmes un projektu darbu veicinošos faktorus visos projekta posmos;
uzrakstīt secinājumus un ieteikumus projekta turpināšanai vai nākamo projektu īstenošanai.[32,14]
Skolēnu darba novērtēšanā varētu būt dažādas pieejas, kas būtiski atšķiras no tradicionālās izpratnes par skolēnu prasmju un iemaņu novērtēšanu. Ieteicams, novērtējot katra bērna pozitīvos sasniegumus, izmantot paplašinātu vārdisku vērtējumu, lai raksturotu, kā sasniegti dažādi projektu darbam izvirzītie mērķi, t.i., skolēnu radošā darbība, iztēle, zinātkāre, atbildība, patstāvība, pašizteikšanās, entuziasms un interese, darba efektivitāte un termiņu ievērošana, konstruktīvisms un pamatīgums darbā, prasme objektīvi un kritiski novērtēt savu ieguldījumu kopējā darbā u. tml.
Nav ieteicams izdarīt labojumus projektu darbu galīgajos variantos. To savlaicīgi vajadzētu veikt ar zīmuli skolēnu darbu uzmetumos, lai nemazinātu gandarījumu par projektu darbu, kam veltīta galvenā uzmanība.
Skola ir ļoti labvēlīga vide visdažādāko projektu veikšanai.Ņemot vērā projektu darba organizācijas veidu, iespējami šādi projektu tipi:
Strukturētie.
Daļēji strukturētie.
Nestrukturētie.
Pasūtījuma projekti.
Sociālo un politisko problēmu apraksta (risinājuma) projekti.
Skolas darba pilnveidošanas projekti.
Klases iekšējie projekti.
Mācību didaktiskie projekti.
Individuālie.
Grupu jeb kolektīvie projekti.
Integrēti ilglaicīgi projekti.
STRUKTURĒRTS. Šis projektu tips noder tad, ja skolēni pirmo reizi saskaras ar projektu metodi ( īpaši, ja arī skolotājam tā ir pirmā saskare ar šo mācību metodi).
P a m a t p r i n c i p s: skolotājs piedāvā projekta tematu, kā arī sniedz ar šo tematu saistīto apakštematu (problēmu) sarakstu, ļaujot skolēnu grupu dalībniekiem izvēlēties savu apakštematu (problēmu).
PIEMĒRS.
Vienas nedēļas laikā klasei jāapgūst temats „Masu informācijas līdzekļi”. Klase tiek sadalīta 4 grupās un katrai dots savs uzdevums:
ziņas LNT kanālā;
radio ziņu programma;
ziņas populārā dienas avīzē;
ziņas populārā „dzeltenās preses” izdevumā.
Skolotājam jārēķinās ar to, ka kolektīvā lēmumu pieņemšana un vārda brīvība ir demokrātijas principi, kuru īstenošanai nepieciešams laiks. Skolotājs projekta izstrādē neiejaucas, ja dalībniekiem nepieciešams, viņš var sniegt konsultāciju.
DAĻĒJI STRUKTURĒTS. Skolotājs atkal ir projekta iniciators, tikai viņa ieguldījums darba sākumposmā ir nekonkrētāks – viņš tikai iedvesmo skolēnus noteiktā projekta darba veikšanai, izklāsta, kā to apmēram varētu darīt (iesaka darba metodiku), bet turpmāk visu darbu veic skolēni paši, vajadzības gadījumā izmantojot skolotāju kā konsultantu.
NESTRUKTURĒTS. Šis projektu darba veids ir vislabvēlīgākais gudriem, patstāvīgiem, nopietniem un pieaugušiem cilvēkiem – tātad ieteicams vidusskolā. Skolotājs ir tikai iniciators, viņa ierosme veikt projektu darbu skolēniem nozīmē lielisku pašizpausmes iespēju, jo skolēni paši
organizēs
plānos
veiks
izvērtēs
savu projektu, paralēli pašizpausmei iegūstot zināšanas un iemaņas noteikta mācību
priekšmeta ietvaros.
PASŪTĪJUMA PROJEKTS. Pats nosaukums jau norāda, ka šo projektu īpatnības nosaka pasūtījums, skolēni tos īsteno saskaņā ar pasūtītāja sniegtajiem priekšrakstiem.
Piemēram, vietējā pašvaldība pasūta vietējās amatniecības skolas skolēniem mēbeles noteiktu darbu vai atpūtas telpu iekārtošanai. Ar šāda veida projektu darbu patstāvīgi nodarbojas dažādas Latvijas skolās organizētās skolēnu mācību firmas, un jāatzīst, ka ar panākumiem.
SOCIĀLO UN POLITISKO PROBLĒMU APRAKSTA PROJEKTS. Šādu projektu izstrāde ir lieliska skolēnu patstāvīga darba organizācijas forma, mācoties sociālo zinību priekšmetus – ekonomiku, psiholoģiju, civilzinības, vēsturi, politiku un tiesības.Kā piemēru piedāvāju projektu „Upe man stāstu stāsta” ( 3.pielikums dažādas diagrammas „Dabas vērotāji”)