SKOLAS DARBA PILNVEIDOŠANAS PROJEKTS. Mūsu valstī ir dažādas skolas – lielākas un mazākas, paraugskolas un ierindas skolas, specializētas un vispārizglītojošas, bet vai kādu no tām nekļūdīgi varam uzskatīt par ideālu? Skolas patiesi ir lieliskas iestādes, jo tās ir atvērtas un lemtas attīstībai – galvenokārt sprigano un enerģisko skolēnu dēļ. Viens no līdzekļiem skolas attīstības veicināšanai ir skolas mēroga projekts. Ko darba gaitā gūst paši projekta īstenotāji? Viņi visi pilnveido paši sevi. Tādēļ ideālā gadījumā ne tikai skolēniem, bet arī visiem skolotājiem, direktoram, reizēm arī vecākiem vajadzētu iesaisties vienā vai vairākos skolas projektos. Šaja projektā ir 9 posmi:
Problēmas izvirzīšana;
Problēmas precizēšana;
Problēmas izpētīšana;
Datu apkopošana;
Projekta mērķis;
Mērķa apspriešana;
Prioritāšu noteikšana;
Iespējama rezultātu novērtēšana;
Lēmums par projekta īstenošanu un kontrole.
KLASES IEKŠĒJIE PROJEKTI visbiežāk tiek īstenoti pašas klases dzīves uzlabošanas un dažādošanas nolūkos. Tie var būt visdažādākie klases mēroga konkursi, ballītes, tematiski vakari un tamlīdzīgi pasākumi.
MĀCĪBU DIDAKTISKOS PROJEKTUS visbiežāk izmanto apgūtās mācību vielas nostiprināšanas nolūkā, lai attīstītu skolēnos radošo pieeju savu zināšanu un prasmju izmantojumam. Tie var būt realizēti
viena mācību priekšmeta ietvaros;
integrēti – vairāku mācību priekšmetu ietvaros.
Lai veiktu šāda veida projektu darbu, skolēniem jābūt labi sagatavotiem projektu darba
veikšanai.
INDIVIDUĀLOS PROJEKTUS raksturo šādas iezīmes: skolēni patstāvīgi izvēlas projekta tēmu, patstāvīgi meklē informācijas avotus un materiālus, skolēns noformē sava darba rezultātus, projektu izstrādā noteiktā laika periodā, skolotājs pilda tikai padomdevēja funkciju.
PAR GRUPU JEB KOLEKTĪVIEM PROJEKTIEM sauc tādus projektus, kurus kopīgi īsteno vismaz divi dalībnieki.
INTEGRĒTI ILGLAICĪGI PROJEKTI. Kā jau nosaukums liecina, integrētu ilglaicīgu projektu darbs norit ilgi un integrēti, proti, projekta darbu caurvij starppriekšmetu saikne un tajā mijas individuālā un grupu darba forma. Visbiežāk tie ir skolas darba pilnveidošanas projekti, kā arī lieli integrēti mācību didaktiskie projekti, piemēram, skolēni skolotāju un ekspertu vadībā izstrādātā jaunas saskaņotas mācību programmas vairakos mācību priekšmetos.[16,10, 25]
Skolotājus bieži uztrauc tas, ka projektu darba laikā klase būs trokšņaināka nekā tradicionālo darba formu laikā un ka tas varētu traucēt ierasto skolas kārtību. Reāli projektu darbam nevajadzētu būt īpaši trokšņainam. Lielu darba laika daļu skolēni pavada lasot, zīmējot, rakstot, līmējot. Problēmas būtība nav troksnis, bet gan bažas, ka šāda veida darbību skolotājs nespēs kontrolēt. Projekta darbs prasa citāda veida kontroli, nekā tas tradicionāli ir pierasts. Projektu darbs ir sarežģītāks nekā citi darba veidi. Tas prasa no skolotāja īpašu sagatavošanos un klases darbības vadīšanas prasmes.Tas prasa izpratni par to, kas ir patiesais mācību mērķis skolā – zināšanas kā pašmērķis vai personība, kas zina un prot zināšanas iegūt un likt lietā patstāvīgi. Projektu darbs rosina šādas attieksmes veidošanos un ir viens no faktoriem, kas veicina skolēnu radošo darbību.
Projektu darbs ir laikietilpīgs. Projektu darbu ne vienmēr vajag veikt mācību stundu laikā. Ja tas ir grupu darbs, tad lielākā daļa jāpadara klasē, bet katrs grupas dalībnieks savu individuālo darba daļu padara mājās.
Kopsavilkums
Projektu darba būtība ir tā, ka šāds darba veids ir virzīts uz mācīšanās pieredzes kvalitāti, nevis uz kvantitāti. Projektu darbs dod iespēju realizēt bagātīgu mācību pieredzi: kustībā, sadarbībā un – galvenais – iesaistīšanās prasmē un līdzdalībā. Pozitīva motivācija, kas parasti vērojama projektu darba procesā, ietekmē skolēnu attieksmi pret priekšmetu un mācībām vispār.
Reizēm skolotājus satrauc tas, ka bez viņu stingrās kontroles vājākie skolēni nespēs tikt galā ar uzdevumu. Jāatzīmē, ka ne visi skolēni vēlas patstāvīgu skolotāja klātbūtni un vadību. Veicinot spējīgāko skolēnu patstāvību, skolotājs iegūst laiku darbam ar skolēniem, kuriem tas ir nepieciešams.
Projektu darbu skolā var definēt kā vienu no mācīšanās veidiem vai arī kā īpaša veida mācību darbu, kura izstrādāšanai nepieciešams noteikts laika posms, lai iegūtu konkrētu rezultātu.
4.Projektu metodes pielietojums mācību un audzināšanas darbā Jēkabpils 2. vidusskolā
No 1998. gada Jēkabpils 2.vidusskolā tiek organizēta projektu nedēļa. Šajā gadā projektu darbs sākumskolā notiek trīs dienas, 1999. gadā – vienas nedēļas garumā, 2000. gadā darbs notiek divējādi: divas dienas pēc rudens brīvdienām un trīs dienas pēc pavasara brīvdienām.
Mūsu skola ir mazākumtautību skola. Tādēļ skolēni var sadarboties ar latviešu valodas skolotājiem. Projektu darbs prasa savlaicīgu un rūpīgi pārdomātu sagatavošanos. Mūsu sākumskolas skolēnu projektiem tematus izvēlējās un ieteica klašu audzinātājas, konsultējoties ar sākumskolas mācību daļas vadītāju.
Pieredze rāda, kā projekta darbs nav metode tikai labākajiem skolēniem, tas ir darbs jebkura līmeņa skolēniem. Redzams, ka projekts ir laiks, kad mācību procesā var iesaistīt pašu skolēnu, lai tam dotu un no viņa varētu prasīt nevis faktu zināšānas vien, bet arī prasmi nepieciešamos faktus sameklēt, apstrādāt, kā arī prasmi informēt par saviem atklājumiem un secinājumiem citus.
Tā kā projektu nedēļas organizēšana sākumskolā ir apjomīgs darbs, kurā ir savstarpēji saistīti gan tēmas izvēle, gan projektu norisei ilgums un kalendārais plānojums, tad uzsākt gatavoties projektu nedēļai vēlams jau mācību gada sākumā. Projektu darbu tematika varētu būt saistīta ar dabu, cilvēkiem, mākslu, kultūru, vēsturi, u. tml. Projektu darbu skolā var definēt kā vienu no mācīšanās veidiem vai arī kā īpaša veida mācību darbu.
Jēkabpils 2. vidusskola
RĪKOJUMS
Nr. 1-12/8.
Par projektu vadītājiem
Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu Nr.282. no 09.05.2001., noteikt projektu nedēļu no 11.02.2001. līdz 15.02.2002.
Par projektu vadītājiem noteikt 2.- 9.klašu audzinātājus, bet 10.-12.klasēs skolotājus ( 14 uzvārdi).
Par grupas vai individuālo projektu vadītājiem noteikt skolotājus ( 7 uzvārdi).
Skolas direktors: A. Deinis
4.1. Projekts „Mans novads”
Problēmas aktualitāte.
Daudzu gadu pieredze darbā mazākumtautību skolēniem Jēkabpils 2. vidusskolā liecina, ka šiem bērniem un jauniešiem ir ļoti vājas zināšanas par savu pilsētu, viņi nejūtas piederīgi savai pilsētai.
Anketēšanā noskaidrojām, ka 127 no aptaujātajiem 365 Jēkabpils 2. vidusskolas skolēniem nezina savas pilsētas ievērojamākās vietas un pat nav bijuši savas pilsētas Krustpils daļā. 365 skolēni labprāt papildinātu zināšanas sava novada kultūrvēsturē un 170 izteica vēlēšanos pašiem izstrādāt tūrisma maršrutus un darboties par gidiem.
Šis projekts būtu loģisks turpinājums 1999. gadā realizētajam PHARE Credo projektam „Tūrisms Sēlijā”.Turklāt Jēkabpilī ir ļoti nepieciešami gidu pakalpojumi.
Augstāk minēto apstākļu dēļ projekta ietvaros tiek apmācīti mazākumtautību skolu audzēkņi konkrētu tūrisma maršrutu izstrādei un gidu pakalpojumu sniegšanai, vienlaikus palīdzot viņiem apzināties savu identitāti, novada kultūrvidi un integrējot viņus sabiedrībā.
Projekts „Mans novads”.
Projekta mērķi:
Tūrisma maršrutu izstrādāšana pa Jēkabpils pilsētu un Sēlijas novadu.
Gidu sagatavošana tūrisma maršrutiem pa Jēkabpils pilsētu un Sēlijas novadu.
Mazākumtautību skolu audzēkņu integrācija sabiedrībā, sekmējot viņu identitātes apzināšanos un bagātinot zināšanas par sava novada kultūrvidi.
Projekta darba plāns:
Jūnijs Projekta „Mans novads” sagatavošana :
Anketu sastādīšana, sagatavošana.
Anketēšana, lai noskaidrotu skolēnu zināšanas par savu pilsētu un novadu.
Anketu apkopošana, secinājumu izpilde.
Sarunas ar iespējamiem partneriem.
Atbalsta meklējumi.
Projekta noformēšana.
Jūlijs Darba grupas tikšanās.
Darbības plānošana projekta ietvaros.
Tikšanās ar novadpētnieku Arvidu Ozoliņu (diskusijas).
Tikšanās ar rakstnieci Lūciju Ķuzāni (lekcija par Sēlijas novada kultūrvēsturi).
Tikšanās ar novadpētnieku Jāzepu Vuškānu (diskusijas par novada svētvietām).
Augusts Darba plānošana gidu apmācībai:
Anketu sastādīšana, sagatavošana.
Anketešana, lai noskaidrotu skolēnu intereses un vēlmes tūrisma jomā.
Anketu apkopošana. Secinājumu izpildīšana.
Maršrutu shēmas teorētiska izveidošana.
Darbs ar literatūru.
Septembris. Maršruta novērtēšana dabā:
1. Objektu apskate, secinājumu izpildīšana.
Oktobris. Gidu praktiskā sagatavošana:
Latvijas Tūrisma gidu asociācijas apmācības programma.
Novembris. Maršrutu un gidu praktiskā pārbaude:
Izmēģinājuma ekskursijas pa sagatavotiem maršrutiem.
Maršrutu vizuālā materiāla apkopošana un noformēšana:
Fotoalbumi un maršrutu shēmas.
Projekta dalībnieku tikšanās – paveikta darba izvērtēšana.
Projekta rezultāti:
Izveidoti 4 tūrisma maršruti (ar maršrutu shēmām un fotoattēliem):
„Mana pilsēta – Jēkabpils” (videokasete pielikumā)
„Jēkabpils sakrālās vietas”.
J.Jaunsudrabiņa dzīves un darba vietas Sēlijas novadā”.
Savākt materiālus un informācijas bāzes par attiecīgajiem tūrisma maršrutiem.
Tieši sagatavoti 15 gidi konkrētiem maršrutiem, projektā iesaistītie mazākumtautību skolēni būs ieguvēji integrācijā – apzināsies sevi kā piederīgus Latvijas tautai, iepazīsties ar novada kultūrvidi, bagātinās savu latviešu valodas prasmi un prasmi brīvi kontaktēties ar cilvēkiem.
Projekta rezultātā sagatavotie gidi varēs apmācīt citu klašu un skolu intersentus šajā jomā.
Pati piedalījos šajā projektā, saņemu gida apliecību. Zināšanas par pilsētu izmantoju savā darbā.
4.2. Zinātniski – pētnieciskie darbi (10.-12. kl.)
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka zinātniskā un radošā darba centri ir augstskolas. Taču, mainoties valsts izglītības politikai, par galveno mērķi kļūst apstākļu radīšana brīvas, motivētas un radošas personības attīstības dažādu izglītības posmu un pedagoģiskā procesa visās jomās, īpaši izceļot prasmju un iemaņu izkopšanas prioritāti.Šā mērķa realizēšanā visparizglītojošā skolā produktīvas ir dažādas interaktīvās metodes, kā arī paņēmieni patstāvīgas izziņas darbības un pētniecisko iemaņu kopšanai un pilnveidei.
Kaut arī pedagoģiskajā praksē šobrīd pelnīti liela uzmanība pievērsta dažādām grupu darba formām, mācīšanās ir individuāli atšķirīgs process, īpaši vidusskolēnam, kurš izvēlas kāda kursa apguvi padziļinātā jeb profilkursa līmenī.
Jau vairākus gadus mūsu valstī nozīmīga vieta ierādīta skolēnu zinātniski pētnieciskajam darbam. [29,3]
Terminu skaidrojums:
Anketa- speciāli izstrādāta rakstveida izziņas līdzeklis informācijas jegūšānai.
Eksperiments – izziņas metode, pētāmās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana
dabiskos vai mākslīgi kontrolētos apstākļos.
Izglītības pētniecība – tās mērķis ir izpētīt fundamentālās sakarības, struktūras, procesus
un kontekstus, kas saistīti ar cilvēka mācīšanos un attīstību.
Statistika – pēti, kā pareizi iegūstami dati un kā tie pareizi apstrādājami, izstrādā
nepieciešamos modeļus.
Metode – paņēmiena veids (kādu mērķa sasniegšanai), paņēmienu kopums.
. 6. Tests – uzdevumi (jautājumu virkne vai uzdevumu sistēma), kas speciāli izstrādāti, lai
objektīvi pārbaudītu un novērtētu kādas personas īpatnības.
7. Pieeja – problēmas pamatnostādīšanas risinājuma ceļš.
8. Hipotēze – zinātnisks pieņēmums, kas tiek izvirzīts, lai izskaidrotu kādu jaunu, vēl
neizpētītu parādību vai procesu.
Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi un uzdevumi
Mērķi:
Sekmēt skolēnu zinātniskās pasaules uzskata un darbības attīstību;