3.Mēs dzīvojam Latvijā – Jēkabpilī.
Pirmās apmetnes nosaukums Daugavas labajā krastā bija Krustpils. Šodien mēs iepazīsimies ar Jēkabpils pilsētas Krustpils pusi.
Iekļaujam maršrutu Krustpils plānā.
No Jēkabpils 2. vidusskolas līdz Krustpils pilij.
Spēle „Atrodi ielu”.
Savas spēles.
Mēs izvirzījām problēmu:” Mūsu pilsētas tīrība” (katra grupa stāsta par veikto uzdevumu).
gr. Krāsa – zaļa, zila.
gr. Pieturas, pie veikaliem.
gr. Rāda zīmējumus (ērta lietošana).
04.04.2000.
Atkārtojam visu par Jēkabpili un Krustpili.
Sagatavošanās prezentācijai.
05.04.2000.
PREZENTĀCIJA.
Tēma: „Jēkabpils – mana dzimtā pilsēta”.
Projektu nedēļas laikā mēs iepazināmies ar Jēkabpils vēsturi un ģerboni (rāda ģerboni). Bijām ekskursijā pa Jēkabpils ielām un redzējām, ka mūsu pilsēta nav tīra. Mēs nevarējām atrast atkritumu tvertnes. Pēc ekskursijas mēs izvirzījām problēmu: mūsu pilsētas tīrība.
Mums bija 3 grupas, kurām bija uzdevumi:
I.gr. Nolemt kādā krāsā, forma, izmērs būs mūsu atkritumu tvertnēm.
II.gr. Kur ērtāk novietot atkritumu tvertni?
III.gr. Lietošana. Bērni rāda savus maketus un zīmējumus.
Kopsavilkums
Tā kā klasē projektu nedēļa tiek organizēta jau trešo reizi, skolotāja loma tajā ir konsultanta loma.
Bērni paši izvēlas strādāt grupās, pāros vai individuāli. Projektu darba gaitā redzu dažādu skolēnu patstāvību. Patstāvība redzama strādājot individuāli vai pāros.
Tie, kas strādā grupās, izpēta savas grupas darbības virzienu un iepazīstina ar to pārējos skolēnus, cenšoties panākt, lai visi klases skolēni apgūtu tās zināšanas, prasmes un iemaņas, kas nepieciešams pētnieka darbam.
Eksperiments parāda, ka ikviena dalībnieka darba rezultāts ietekmē visas klases darba rezultātu. Ja darbs nedeva rezultātus, nepieciešams paskaidrot, kāpēc tas tā notika. Savā darba izmantoju situāciju analīzi ( vienu no pedagoģiskās izpētes metodēm), lai izpētītu esošo pieredzi sociālo attiecību jomā un personības pāšvērtējuma kvalitāti.
Ar situāciju analīzes palīdzību var noteikt, ko audzēknis spēj konkrētajā situācijā, vai viņš spēj izteikt savu domu, vai spēj to loģiski strukturēt un pamatot.
Konstatēju, ka šī pedagoģiskā metode parāda, ka no 27 skolēniem tikai 9 var dod savu ideju kā projekta problēmu („mūsu pilsētas tīrība”) risināt.
5.4. Projekts „Gaiss apkārt mums”
Tas bija individuālais projektu tips ( daļēji zinātniski pētnieciskais darbs).
Individuālais projekts dod spēju:
Apgūt projektēšanas prasmes un īstenot savu projektu.
Izmantot dažādus izziņas avotus informācijas vākšanai.
Rosināt skolēnus radošai darbībai.
Veidot prasmes aizstāvēt savu darbu.
2000,/2001. m.g. mūsu sākumskola izvirzīja kopīgu tematu: „Mēs un ekoloģija”. 4.klasei bija tēma: ‘Gaiss apkārt mums”.
Tā kā projektam bija zinātniski pētnieciskais raksturs izvirzīju pedagoģiskā eksperimenta mērķi:
Rosināt pozitīvo interesi par apkārtējo pasauli.
Mācīt strādāt radoši.
Projektu tēma: „Gaiss apkārt mums”.
Mērķi:
Iepazīstināt ar gaisa sastāvdaļām (slāpeklis, skābeklis un citas gāzes), ar skābekļa īpašībām.
Attīstīt skolēna izziņas interesi.
Uzdevumi:
Paplašināt skolēna redzesloku.
Pastāstīt par gaisu, kurš apņem mūs.
Mācīties aizsargāt gaisa tīrību, ar to reizē sargājot savu veselību.
Dalībnieki: 4.-a klases 27 skolēni, skolotāja, skolotāja-konsultante Starodubceva I. (ķīmijas skolotāja)
Projektu darba posmu analīze
9.11.2000.
1. Tēmu izvēle klasēm, atcerēsimies, ko mēs zinām par gaisu.
2. Saruna, darbs ar grāmatu.
3. Didaktiskās rotaļas.
Skolotāja uzdod jautājumus, skolēni meklēja atbildes, atcerējās, diskutēja, rotaļājās.
Rezultāts: skolēni atcerējās to ko zināja par gaisu.
10.11.2000.
Iedalījums grupās, tēmas izvēle. ( Problēma: apkārtējā ap mums gaisa tīrība. Hipotēze: domājam, ka gaiss pilsētā piesārņots)
Darbs bibliotēkā.
Diskusija.
Darbs grupās.
Darbs ar tekstu...
Skolēni strādāja bibliotēkā, konsultējās ar bibliotekāru.
Rezultāts: skolēni izvēlējās iepatikušos tēmu, izprata kā strādāt decembra, janvāra, februāra mēnešos.
Decembris, janvāris, februāris – materiālu meklēšana, konsultācijas ar skolotāju, vecākiem, ekskursijas pa pilsētu, pa mežu „Veselības taku”.
26.03.2001.
Darbs ar savākto materiālu avotiem, jautājumi-atbildes, konspektēšana, modelēšana.
Savākto materiālu noformēšana.
Skolotājs – organizators, vadītājs, padomdevējs. Skolēni noformēja savus darbus.
Rezultāts: visi savāktie materiāli apstrādāti, noformēti. Ar tiem iepazinās visi klases skolēni.
27.03.2001.
Tēmas apkopošana.
Eksperiments ķīmijas kabinetā (atstāsts, diskusija, mēģinājuma izpilde, ķīmijas skolotājas stāstījums).
Rezultāts: ķīmijas skolotāja Starodubceva I. vadīja eksperimentu par skābekļa izdalīšanu. Skolēni mācās stāstīt īsus ziņojumus, t.i. reklamēt savu darbu.
Sacerējums: «27 марта мы ходили в кабинет химии. Нам показали два очень познавательных эксперимента.После экспериментов наш класс понял, что кислород нужен нам и животным для дыхания, а также что он поддерживает горение. Перед нашими глазами из вещества выделялся кислород. Его можно было увидеть только тогда, когда потухшую палочку опускали в сосуд, в котором был кислород. Палочка загоралась.”
28.03.2001.
PREZENTĀCIJA
Miniziņojumi par izvēlēto tēmu; darba noformēšana – izstāde; skolēnu referāti.( 7.pielikums skolēna referāts)
Rezultāts: skolēni zina, kas ir projekts, prot izvirzīt hipotēzi un atrisināt problēmu. Mācās reklamēt sevi, savus darbus.
Kopsavilkums
Individuālā projekta pamatā ir pētījums. Maniem skolēniem bija pētījums dabā, sabiedriskas domas izpēte, literatūras izpēte.
Uzskatu, ka skolēnu radošums pieaug tad, ja ir iespējams risināt savu problēmu, realizēt savu ideju. Pēc pārrunām konstatēju, ka skolēnu interese un gandarījums ir daudz lielāks tad, ja skolēns risinājis problēmu, kuru izvēlējies pats.
Pētījumos redzams, ka tā darījuši apmēram puse skolēnu. Otras puses darbi ir sklotāju projekti ar skolēnu piedalīšanos.
Radošo darbību raksturo arī skolēnu aktivitāte un ieinteresētība.
Četru gadu personīgais projektu darbs parādā, ka manā klasē apmēram 17 skolēniem dominējošais uztveres veids ir kinestētiskais. Tāpēc bērni uzreiz ķeras pie problēmas risināšanas, , aktīvi izmanto rokas.
Apmēram 5 skolēniem dominējošais uztveres veids ir vizuālais. Viņi visu izplāno savlaicīgi, noskaidrо.
Apmēram 5 skolēniem dominējošais uztveres veids ir audiālais. Viņi iekšēji izrunā problēmu, meklē verbālo risinājumu, ieklausās.
6. Rekomendācijas
Vairāku gadu pieredze, veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka nepieciešams jāatceras, ka bērni pie jauna veida darbības apgūšanas pāriet sekojošās stadijās:
Nesaprot, ko no viņiem vēlas.
Saprot, bet ne viss vēl izdodas.
Kaut kas izdodas.
Izdodas arvien labāk un labāk.
Pirms sākat projektu, pastāstiet skolēniem, kas īsti projekts ir, kadi ir galvenie projekta soļi, kādi ir materiālu un laika ierobežojums. Projektam ir:
Sākums un beigas.
Konkrēts galarezultāts.
Komanda, kas to īsteno.
Svarīgi izvēlēties ideju, kas interesē gan jūs, gan skolēnus.
Svarīgi izvēlēties ne pārāk plašu tēmu, ne arī ļoti ierobežotu un specifisku tēmu.
Skolēnus var sadalīt grupās pēc interesējošām tēmām vai ļaut strādāt kopā tiem, kas to vēlas.
Jau paša sākumā svarīgi ir apzināties, kāds varētu būt projekta galarezultāts ( vai tā būs filma, buklets, referāts, izstāde u.c.)
Prezentācija vienlīdz svarīgi atspoguļot darba gaitu un rezultātus. Labi, ja skolēni var pateikt arī to, kas viņiem šoreiz vēl neizdevās.
Prezentācijai nav jābūt garai. Ja neilgā laikā jāparāda daudz projektu rezultātu, varbūt labāk tos noformēt kā stendus.
Ne vienmēr prezentācijām ir jābūt plašām un publiskām – tās var būt arī klases mēroga uzstāšanās.
Secinājumi
Lai zinātu bērnu vispusīgi, viņš arī ir vispusīgi jāpazīst. Klasiskajā sistēmā skolēnu apmācība notiek frontāli, izmantojot vienu un to pašu materiālu, vienotas metodes, netiek ievērots, ka katra bērna attīstība notiek citādi. Nevar gaidīt, ka vienā un tai pašā mirklī vienlaicīgi visi skolēni sasniegs vienādu attīstības līmeni. Nepieciešams, lai skolotājs jau no paša sākuma sekotu katra bērna vispārējai attīstībai.
Mūsdienu pedagoģija tiek orientēta uz izpētes pieeju mācību un audzināšanas darbā. Skolotājs savā darbība pievēršas ne tikai ārējiem rādītājiem – prasme risināt uzdevumus, pareizrakstības likumu zināšana, bet arī skolēna vispārējas attīstības līmenim – garīgais, tikumiskais, fiziskais.
Eksperimentu laikā projektu nedēļās var novērot, kā attīstās sociālās prasmes: strādāt grupas, patstāvīgi meklēt atbildes uz jautājumiem, sadarboties ar citiem, strādāt radoši.
Skolotājam projektu darbā ir iniciatora un konsultanta loma.
Projektu laikā bērnam jāpierod, ka nekas nenāk viegli, ka piepūle ir nepieciešama, tikai kārtīgs darbs un pacietība vainagojas panākumiem.
Mēs – skolotāji nedrīkstam aizmirst vienu: personība ir persona, ko raksturo neatkārtojumu īpašību kopums, kas nosaka personas izturēšanos, attieksmi un izpaužas aktīvā, apzinīgā darbībā. Ar katru gadu bērna personība ar vien vairāk formējas un attīstās. Skolas projektu nedēļām jāsekmē harmonisku un spēcīgu personību veidošanās.
Projekta metodi izvēli nosaka problēma, kura prasa risinājumu, vai radusies vajadzība uzzināt atbildes uz teorētiskiem vai praktiskiem jautājumiem. Kad problēma noskaidrota, notiek faktu vākšana, lai noteiktu, kas par šo problēmu jau zināms. Tad tiek izvirzīta hipotēze kā pirmais mēģinājums atbildēt uz jautājumu.
Projektu darbs ir motivēts darbs, brīvi radošs darbs, līdz ar to kvalitātīvāks nekā uzspiests un negribēts darbs.
Projektu klasifikāciju nosaka to saturs, dalībnieku skaits, veicamie uzdevumi, vai sagaidāmais rezultāts.
Skolēniem interesanti ir projekti, kuros tiek pētītas vietējās problēmas (skolā, klasē, pilsētā) un ir iespēja meklēt to risinājumus.
Četru gadu personīgais darbs parādā, ka projekts ir ne tikai mācību darba metode, bet arī personības attīstības līdzeklis.
Izmantojamā literatūra
1. Albrehta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā. Rīga, mācību grāmata 1998. – 104 lpp.
2. Alijevs R. Skola radošajiem. RaKa, 1998. – 80 lpp.
3. Bažoviča L. Pērsonības un tās veidošanās skolas gados. R., Zvaigzne, 1975. – 324 lpp.
4. Batņa V. Rosināt bērna iekšējo pasaule. RaKa, 2001.
5. Baranova S. Pedagoģija. Rīga, Zvaigzne, 1979.
6. Bērziņa L. piemiņas fonds. RaKa, 2001.
7. Bogoslovska V. Kovaļova A. redakcija Visparīgā psiholoģija. Rīga, Zvaigzne, 1978.
8. Berliners D. Pedagoģiskā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC, 1999.
9. Baldiņš A. Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu pērsonības izpētē. Pētergailis, 2001.
10. Džeims P. Luiss Projektu vadīšanas pamati.PUSE plus, 1997. – 89 lpp.
11. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. R.: Zvaigzne ABC, 1998.
12. Karpova Ā. Personība. Teorijas un to rādītāji. Zvaigzne ABC, 1998.
13. Kairova I. Tikumiskās audzināšanas ābece. Rīga, Zvaigzne, 1978.
14. Kardeks A. Mediju grāmata. Atvars – S, 1999. – 80 lpp.
15. Laiviniece D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. RaKa, 2000. – 156 lpp.
16. Lapiņa L. Rudiņa V. Projektu metode skolā 1.-12. klasē. Zvaigzne ABC, 1999. – 87 lpp.
17. Liepiņa L. Vai projekts var palīdzēt mācīties? Skolotājs 5(29)2001. – 74. lpp.
18. Oliņa Z. Mana projektu rokas grāmata. Rīga, 2001. – 34 lpp.
19. Priedīte A. Šiļiņa B. Projekta darbs skolā. LVAVP, UNDP, 1998. – 50 lpp.
20. Prindule L. Bērnu psihiskā attīstības likumsakarības un periodizācija. Liepāja, LPI,1992.
21. Puškarevs I. Attīstības psiholoģija. RaKa, 2001. – 87 lpp.
22. Skujiņa V. Pedagoģijas terminu skaidrošā vardnīca. R., Zvaigzne ABC, 2000.
23. Sumovska I. Labas audzināšanas ABC. Rīga, Liesma 1978. – 94 lp.
24. Šmite A. Lomu maiņa pārmaiņas izglītībā. Skolotājs 97/2 – 17. lpp.
25. Tunne I. Vai esam pamanījuši pārmaiņas sākumskolas bērna psihē? Skolotājs 1/2000 10. lpp.
26. Vourinens R. Psiholoģijas pamati. Zvaigzne ABC, 1999.