Vislielākais cietējs ir pats bezdarbnieks, viņa ģimene. Diendienā no rīta celties ar apziņu, ka tev nav jāiet darbā, ka tavas darba iemaņas, zināšanas, kvalifikācija nav sabiedrībai vajadzīgas, tas morāli nospiež cilvēku, negatīvi iespaido bezdarbnieka psihi, gaisotni ģimenē. Nemitīgi moka jautājums, “ko diena nākamā mums sola”, neziņa, kad bezdarbs beigsies. Rodas problēmas ar bērnu maksas izglītošanu. Tā ir realitāte, ka tirgus ekonomikas apstākļos cilvēki visvairāk baidās no bezdarba morālu apstākļu dēļ.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka līdz 1999.gada 1.oktobrim valstī reģistrēti 116,7 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1999.g. 1.septembrī – 120,0 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 114,3 tūkst. cilvēku, jeb 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1999.g. 1.septembrī - attiecīgi 117,6 tūkst. un 9,8%). 1998.gada 1.oktobrī valstī reģistrēti 97,1 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 92,9 tūkst.
Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (58%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 31,4 tūkst. cilvēku (1998.gada 1.oktobrī – 29,1 tūkst.). Salīdzinot ar 1999.gada 1.janvāri ilgstošo bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 2,1 tūkst. cilvēku.
1999.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,7 tūkst. cilvēku, februārī – 10,5 tūkst., martā – 11,7 tūkst., aprīlī – 10,0 tūkst., maijā – 9,0 tūkst., jūnijā – 9,1 tūkst., jūlijā – 9,4 tūkst., augustā – 8,8 tūkst., septembrī –9,2tūkst.
Bezdarbnieka statusu septembrī zaudējuši 12,7 tūkst. cilvēku, no tiem 38,1% atraduši darbu paši vai ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību, bet 55,4% to zaudējuši, jo nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1999.gada 1.oktobrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā – 29,0%, Balvu – 23,6%, Krāslavas – 23,4%, Preiļu – 22,7%, Daugavpils – 20,8%, Ludzas – 19,8%, Liepājas 14,8%, Jēkabpils – 14,5%. Tāpat kā iepriekš arī 1999.gada 1.oktobrī vairāk nekā puse bezdarbnieku (53%) bija vecumā no 30 līdz 50 gadiem, bet gandrīz katrs septītais bezdarbnieks (15%) bija jaunietis līdz 25 gadiem. Tikai 8% bezdarbnieku nav iepriekšējās darba pieredzes. Bezdarbnieku sadalījums pa profesijām liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, medniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur - 29,2 tūkst. cilvēku jeb 26% no kopskaita. Savukārt vismazāk bezdarbs skāris augstākas kvalifikācijas profesiju grupu – likumdevējus, valsts amatpersonas un vadītājus – to skaits ir tikai 3,2 tūkst. cilvēku, kas veido 3% no bezdarbnieku kopskaita. Būtiski nav mainījies bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa – tikai 7% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku - 31% ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību - 23%. Tas liecina, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu. 1999.gada 3.ceturksnī ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 0,4 tūkst. cilvēku, bet algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīti 3,4 tūkst. cilvēku.
Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1999.gada septembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 48,1 tūkst. cilvēku jeb 41% no bezdarbnieku kopskaita. 1999.gada septembrī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopumā par 2,30 milj. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 47,81.
BEIGAS
Izmantotā literatūra: Georgs Libermanis “Makroekonomikas teorija un Latvijas attīstības problēmas II”
Centrālā Statistikas Biroja dati