Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu (стр. 6 из 8)

Tādā veida tiek aprēķināta darba alga strādniekam ,kurš strādā pēc nodokļu grāmatas .Bet ja strādniekam ir nodokļu karte ,tad darba algas aprēķins tiek īstenots šādā veidā

Sociālās Ar ienākuma nodokli

Bruto alga - apdrošināšanas = apliekama summa

3.5.Algu un nodarbinātības problēma .

Izrādās , ka aplūkotās izmaiņas nodarbinātības ( vai bezdarba ) līmeni un algu līmeni ir samērā grūti saskaņot ar konkurences pamatmodeli . Ja šo modeli lietotu arī darbaspēka tirgū , kā to darīja klasiskās skolas pārstāvji , teiktu , ka , samazinoties darbaspēka pieprasījumam ( piemēram , recesijas laikā ) , samazināsies arī reālā darba alga . To ilustrē 11. zīmējums .

Alga

( W )

Darbaspēka piedāvājuma līkne

W₀

Darbaspēka pieprasījuma līkne

W₀

Nodarbinātības līmenis (L)

11. zīmējums .Darbaspēka pieprasījuma un reālās darba algas izmaiņas .

Pieprasījuma līknei virzoties pa kreisi , galarezultātā samazinās arī alga . Ja darbaspēka piedāvājumu būtiski neietekmē algu izmaiņas (neelastīgs piedāvājums) , kā to rāda piedāvājuma līknes slīpums , algu samazinājums var būt ievērojams .

Taču neliekas , ka tās varētu būt arī reālajā dzīvē . Tas parāda , ka izmaiņas bezdarba līmenī gandrīz neietekmē reālo darba algu . Bija arī tas , ka reālās algas pat palielinājās , neskatoties uz lielo bezdarbu . Šādām algu izmaiņām ar svārstīgu nodarbinātības līmeni , var būt trīs dažādi izskaidrojumu .

Pirmkārt – darbaspēka piedāvājuma līkne ir gandrīz horizontāla un darbaspēka pieprasījuma līkne ir mainījusies tā , kā attēlots 12.a. zīmējumā . Ja pieprasījums samazinās , tad nodarbinātības līmenis mainās , reālajai algai gandrīz nemainītie . Šajā gadījumā nodarbinātības līmeņa samazināšanās neizjauc nodarbinātības līdz- svaru atbilstoši definīcijai , jo tirgus pieprasījumu un piedāvājumu atkal līdzsvaro Tirgus virza darbaspēka piedāvājumu pa piedāvājuma līkni līdz jaunajam līdzsvara punktam . Gandrīz visi ekonomisti noraida šo izskaidrojumu , jo ir daudz pierādījumu , ka darbaspēka piedāvājuma līkne ir relatīvi maz elastīga , nevis gandrīz horizontāla

Otrs iespējamais izskaidrojums ir – pārvirzās darbaspēka piedāvājuma līkne , kas kompensē darbaspēka pieprasījuma līknes izmaiņas kā attēlos 12.b. zīmējumā . Līdz ar to , mainoties gan pieprasījuma , gan piedāvājuma līknēm , mainās arī nodarbinātība , bet gandrīz nemainās reālā alga . Tirgus atkal noved nodarbinātību līdzsvara punktā un , atbilstoši definīcijai , nodarbinātības līdzsvars netiek izjaukts.

Saskaņa ar šo viedokli , nodarbinātības sašaurināšanas Lielās depresijas laikā noteica darbaspēka piedāvājuma samazināšanās , jeb vēlme pēc brīva laika . Kā jau ir noskaidrots , tajā laikā notika ievērojamas izmaiņas darbaspēka piedāvājumā . Taču lielākā daļā no ekonomistiem nesaskata pietiekamus pierādījumus tam , ka , iestājoties recesijai vai ekonomikai sākot atveseļoties , darbaspēka piedāvājuma līkne daudz mainītos ,nemaz jau nerunājot par apjomu , kādā tas nepieciešams atbilstoši 12.b zīmējumam . Tāpat ekonomisti neredz iemeslus tam , kāpēc izmaiņas darbaspēka pieprasījuma līknē būtu jākompensē ar piedāvājuma līknes izmaiņām .

Trešais izskaidrojums , kam piekrīt lielākā daļu ekonomistu –ir notikušas izmaiņas darbaspēka pieprasījuma līknē bez līdzvērtīgām izmaiņām piedāvājuma līknē un bez atbilstošām izmaiņām darba algās . Šī situācija ir attēlota 12.c zīmējumā . Darbaspēka tirgus paliek nelīdzsvarots ar algu līmeni W₀ , darbaspēka daudzums , ko strādnieki būtu ar mieru piedāvāt , paliek līmenī L₀ , bet tā kā ir mainījies darbaspēka pieprasījums , tad nodarbināto strādnieku skaits ar algu W₀ ir samazinājies no L₀ uz L₁ . Starpība L₀ - L₁ ir bezdarba līmenis . Šie argumenti ir spēkā arī tad , ja nelielas izmaiņas notiek ar darbaspēka piedāvājuma līkni un nedaudz mainās arī alga . Šīs algas izmaiņas ir pārāk mazas , lai sabalansētu darbaspēka piedāvājumu ar pieprasījumu .

Alga Darbaspēka piedāvājuma Alga Darbaspēka piedāvājuma

(W) līknes (W)līknes

S₁

Darbaspēka pieprasījuma S₀

W₁ līkne

W₀

W₀ Darbaspēka

D₀ pieprasījuma

D₁ līknes

D₁ D₀

( a) L₁ L₀Nodarbinātības (b) L₁ L₀Nodarbinātības

līmenis (L) līmenis (L)

Alga Darbaspēka piedāvājuma

(W) līknes

Darbaspēka pieprasījuma

W₀ līkne