Смекни!
smekni.com

Latvijas iedzоvotвji un to nodarbinвtоba (стр. 4 из 4)

5.tabula. Nodarbināto skaita, kas darbā bieži jūtas garīgi saspringti, dažādi grupējumi. Vidējais rezultāts 30%

Dzimums Vecums
Vīrieši Sievietes 28 32 18-30 31-40 41-50 51-60 61-70 5.6 5.3 5.7 5.7 3.6
Ekonomiskās darbības veids Dzīvesvietas tips:
Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība Ieguves, smagā rūpniecība Vieglā un pārtikas rūpn.

Enerģētika, gāzes un

ūdens apgāde Celtniecība Tirdzniecība un pakalp. Transports un sakari Finanses, apdrošināšana starpnieku operācijas Valsts pārvalde, pašvaldības Veselības aizsardzība, izglītība Kultūra un māksla Bruņotie spēki, policija
23 25 35 18 31 29 35 45 22 44 26 37 Pilsēta Lauki Izglītība:

Pamatskolas vai zemāka

Vidējā Vidējā speciālā Augstskola Tautība: Latvieрi Krievi Citas
30 29 26 21 31 43 31 29 31
Profesionālais stāvoklis: Veselības stāvokļa pašnovērtējums
Ierindas darbinieks Zemākā līmeņa vadītājs Vidējā līmeņa vadītājs Augstākā līmena vadītājs 28 40 42 62 Ļoti labs Labs Vidējs Slikts Ļoti slikts 27 24 32 40 28

Mūsdienu organizatoriskā teorija pievērš lielu uzmanību darbinieku iespējām ietekmēt tos uzdevumus, ko viņi veic darbā. Līdzdalība uzdevumu noteikšanā parāda, cik elastīgs ir uzņēmums, un veicina strādājošo darba prasmes nepārtrauktu attīstību. Tas nosaka arī personas radošo attīstību un viņa spējas kontrolēt savu darba laiku. Latvijā ir nelielas iespējas izvēlēties savus darba uzdevumus: vairāk nekā puse respondentu teica, ka viņi to var darīt gandrīz pilnībā (24%) vai zināmā mērā (32%), viena trešdaļa (31%) nemaz nevarēja izvēlēties savus darba pienākumus, bet 13% izvēli ietekmēja ļoti nelielā mērā.

Nav pārsteigums, ka iespējas izvēlēties darba uzdevumu ir daudz lielākas personām vadošos amatos, nekā vienkāršo profesiju pārstāvjiem. Gandrīz visi augstākā līmeņa vadītāji un deviņi no desmit vidējā līmeņa vadītājiem varēja izveļēties savus darba uzdevumus pilnībā vai zināmā mērā, bet no ierindas darbiniekiem to varēja izdarīt tikai 46%. Daudz kas atkarīgs arī no profesijas un ekonomiskās darbības veida. Ieguves jeb smagajā rūpniecībā strādājošiem ir vismazāk iespēju ietekmēt savus darba uzdevumus. Finansu, apdrošināšanas un starpnieku operāciju sektorā ir diezgan maz darbinieku, kuriem ir ļoti ierobežota ietekme uz savu darba uzdevumu izvēli vai arī tādas nav nemaz.

Daudzi cilvēki iegūst augstāko izglītību, lai darbā būtu neatkarīgāki, un dati apstiprina. Vairums cilvēku ar augstāko izglītību (76%) apgalvo, ka viņi var izvēlēties darba uzdevumus, bet no cilvēkiem ar pamatskolas izglītību to var tikai 37%. Paturot prātā, ka sievietēm parasti ir zemāks profesionaļais statuss, logīski ir tas, ka sievietēm ir mazaķa brīvība izvēlēties savus uzdevumus nekā vīriešiem, taču atšķirība ir tik minimāla, ka tai statistikā ziņā nav nekādas nozīmes.

Secinājumi.

Pētījumi rāda, ka nodarbinātības problēma ir īpaši izteikta jaunāko vecuma grupu iedzīvotāju vidū, kuriem iekļaušanās darba tirgū ir ļoti aktuāla. Personām ar augstāko izglītības līmeni šai ziņā ir lielāki panākumi nekā personām, kurām ir zemāks izglītības līmenis. Pašreiz jaunas meitenes vairāk cieš no nemainīga darba tirgus nekā jauni vītieši, kas varbūt ir viens no iemesliem, kāpēc daudzas meitenes jaunākajās vecuma grupās turpina apgūt izglītību. Nodarbinātības problēmas saasinās, tuvojoties pensijas vecumam, un šajā gadījumā vīrieši, it īpaši ar zemu izglītības līmeni, ir vismazāk aizsargāti. Vairumam vīriešu parasti ir pieredze nemehanizētu darbu veikšanā, ko viņi ieguvuši padomju plānveida ekonomiskajā sistēmā, pašreiz Latvijas darba tirgū pieprasījums pēc sādiem vidēja vecuma vīriešiem nav liels.

Cilvēki ne tikai saskaras ar problēmām, kas saistītas ar iekļaušanos darba tirgū un iziešanu notā, bet arī ar sliktiem darba apstākļiem un pārmērīgu slodzi darba vietā. Darba apstākļu uzlabosānai būtu nepieciešams daudz līdzekļu, un tāpēc pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas nevarētu kļūt par galveno prioritāti. Tātad tuvākajā nākotnē nekādi lieli uzlabojumi daba vides jomā nav gaidāmi.

Izmantotās literatūras saraksts

1. Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja. ”Dzīves apstākļu apsekojums Latvijā 1994.gadā”, Rīga, 1995.

2. Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja, ”Latvija: Galvenie statistikas rādītāji 1993.-1994.”, Rīga, 1994.

3. Mežs Ilmārs. “Latvieši Latvijā: Etnogrāfiskais apskats”, Kalamazoo: LSC Apgāds, 1992.

4. Redaktors Odne Oslands. “Dzīves apstākļi Latvijā”, Rīga, 1996.

5. Vītols Jānis. “Statistikas vispārīgā teorija”, Rīga, 1988.

[U1]