Чехия

DARBA NOSAUKUMS: Patзrзtвju rоcоbas modelis INTERNETA tirgы
VEIDS: Mвjas darbs tirgvedоbв
FAILS: intrtirg.zip, 53Kb,
UZRAKSTIJIS: Lakрevics Kaspars , Luks Mвris
SANEMTS NO: Lakрevics Kaspars
SANEMTS: 10.12.98
KOMENTВRS:
FORMВTS: WinWords, Excel, Latv.val
TIKA NODOTS:
1. Latvijas Universitвte 1998

LUVEI fakultātes 2A4 grupas studentu

MāraLuksa un Kaspara Lakševica

mājasdarbs tirgvedībā

PATĒRĒTĀJAUZVEDĪBAS MODELIS INTERNETA TIRGŪ

SATURS

1. Izmantotāliteratūra2

2. Internetatirgus vispārējs raksturojums3

3. Patērētājuuzvedību ietekmējošie faktori9

4. Pirkšanaslēmuma pieņemšana12

1. Problēmasapzināšana12

2. Informācijasmeklēšana12

   
   

3. Alternatīvusalīdzināšana un meklēšana13

   
   

4. Lēmuma parpirkšanu pieņemšana13

   
   

5. Reakcija uzpirkumu14

5. Tirgussegmentācija14

1. Ģeogrāfiskāspazīmes14

2. Demogrāfiskāspazīmes14

3. Sociāliekonomiskās pazīmes15

   
   

4. Kultūraspazīmes15

   
   

5. Personiskāspazīmes15

   
   

6. Rīcībaspazīmes15

6.Rekomendācijas15

1. IZMANTOTĀLITERATŪRA.

1.1. J. Beļčikovs,V. Praude “Menedžements”

1.2. J. Beļčikovs,V. Praude “Mārketings”

1.3. “DienasBizness” 04.12.1998.

1.4. “Diena”28.11.1998.

1.5. “DienasBizness” 21.11.1998.

1.6. “TheEconomist” oktobris 1998

2.INTERNETA TIRGUSVISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Ja jūs šodienjautātu cilvēkiem, kāpēc viņi lietotelefonu, lai sazinātos ar draugiem, vai kāpēc viņiskatās televizoru, lai izklaidētos, viņi paskatītosuz jums kā uz jukušu. Mēs nedomājam partelefonu, televizoru vai mašīnu kā par dīvainībām.Šīs lietas ir kļuvušas par tik neatņemamāmdzīves sastāvdaļām, ka tās vairs netiekīpaši ievērotas, kur nu vēl pieminētas.

Tādāpašā veidā desmitgades laikā neviens neievērosInternetu. Tasvienkārši kļūs par neatņemamu dzīvesdaļu. Par refleksu kļūs ieiet Internetā,lai iepirktos, mācītos, izklaidētos un sazinātos,tikpat dabiski, kā šodien pacelt telefona klausuli, laiparunātu ar kādu.

Tirgus - vieta, kur satiekas potenciālais pircējs ar potenciālopārdevēju.

Katraikompānijai ir jānosaka savs mērķa tirgus.Interneta piedāvātājumērķa tirgus ir patēriņa tirgus.

Patēriņatirgus dalībnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pērkpreces un pakalpojumus savu vajadzību apmierināšanai.

Internetapakalpojumu sniedzēju kompāniju mērķa tirgu variedalīt divās nosacītās grupās: fiziskāspersonas un juridiskās personas. Savukārt katru no tāmvar iedalīt vēl sīkāk. No privātpersonuvidus kā potenciālie Internetapakalpojumu patērētāji visstingrāk iezīmējasbiznesa cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams darbaattiecību kārtošanai (e-pasts),un studenti (skolēni), kuri Inetrnetuizmanto mācībās un izklaidei. No juridisko personuvidus izceļas lielās kompānijas, kuras Inetrnetamcaur Pastāvīgo pieslēgumupievieno savus lokālos datortīklus gan saziņai arārpasauli, gan arī kompānijas iekšienē,mazās kompānijas savukārt izvēlas Inetrnetaiezvanpieejas pakalpojumus, visbiežāk, e-pastaizmantošanai. Vēl ir jāpiemin, ka Latvijāšobrīd cilvēki sāk izprast wwwlapu lielo nozīmi,lai tās uzturētu, ir nepieciešams Internetapieslēgums.

Internetsir pakalpojums, kas šobrīd ļoti strauji ienākLatvijas tirgū; to nosaka nemitīgi augstošaispieprasījums pēc tā.

Tirgusizpētes prognozes rāda, ka līdz 2000. gadam Internetalietotāju skaits Latvijā sasniegs 10’000.

Mārketingapētījumu firma “Data Serviss” veikusi pētījumupar Internetalietošanu lielākajos Rīgas uzņēmumos.Šobrī Internetuizmanto 79% Rīgas lielāko uzņēmumu, liecinapētījuma rezultāti. Savukārt no tiem uzņēmumiem,kuri pašlaik vēl neizmanto Internetu,40% plāno iegūt pieslēgumu līdz 1998. gadabeigām. Tas nozīmē, ka arī šī gadalaikā turpināsies tikpat dinamiska uzņēmumupieslēgšanās Internetam,kā tas bija 1997. gadā, kad tīklam pieslēdzāsgandrīz 1/3 pašreiz esošo lietotāju.

Internettirgus Latvijā sāka attīstīties 1991. gadā,kad LV Net - Teleportorganizēja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskāpasta nodrošināšanai. Otrs lielākais Internetpakalpojumu sniedzējs bija Lanet(Latvijas Matemātikas un skaitļošanas institūts),kas veidojās kā akadēmiskais Internetpakalpojumu sniedzējs, saņemot dotācijas no Izglītībasministrijas un ārvalstu humanitārās palīdzībassniedzējiem kā akadēmiska iestāde.

Uz dotomomentu (novembris 1998) Latvijā ir 35 dažādi Internetpakalpojumu sniedzēji vairākās Latvijas pilsētās.Lielākie no tiem ir: Latnet,Apollo, LVNet un Parks.

Pēc“Data Serviss” sagatavotās informācijas,Latvijā ir izveidojusies situācija, kad trīs Internetapakalpojumu firmu grupai pieder 49% no visa sektora. No šiemuzņēmumiem lielākais ir Latnet,tam seko Parks unLattelekom meitasuzņēmums Apollo.Nākamā ir sešu uzņēmumu grupa - LVNet, BKC,Neonet, EuNet,Telia un ValstsInformācijas tīkla aģentūra (VITA), kurai kopāpieder 31% tirgus.

“DataServiss” aptaujas rezultātā ir noskaidrotaspopulārāskās Interneta pakalpojumu sniedzējukompānijas. Pirmo vietu ieņem ParksIneternet Serviss- 56% aptaujāto izvēlētos tieši šīprovaidera pieslēgumu, vispār Parksminēts 63% gadījumu (6,5 % respondentu noteikti neizvēlētosParka pakalpojumus),otrie ir pēdējā laikā daudz reklamētieApollo ar 45,4% izvēļuun 59% minēšanas biežumu. Kā trešāpopulārākā kompānija atzīta Latnet,kuras servisu izvēlētos 44,5%, kopējais minēšanasbiežums - 53%. No minētajiem gigantiem krietni atpaliek(taču ieņem stabilu vietu šajā tirgū) LVNet ar attiecīgi 25% un 30% izvēlēm,zem 10% robežas atrodas tādas kompānijas kā BKC,Telia, Neonet,Binet un citi vēlmazāk vai vairāk pazīstami provaideri. Jāpiebilst,ka pēdējā kategorijā ietilpstošo kompānijupakalpojumus respondenti drīzāk neizvēlētos nekāizvēlētos.

Popularākaisno Internetapakalpojumiem ir tā sauktā Iezvanpieeja,otra grupa ir Pastāvīgie pieslēgumiIzdalīto līniju un Radiolinkuveidā. Līdz ar to gribam parādīt tirgussadalījuma tendences Latvijas Internetatirgū:

Pasaulēiepirkšanās Internetāšobrīd vairs nav nekāds jaunums, taču Latvijasuzņēmēji sper tikai pirmos soļus šītrauji augošā biznesa virzienā. Pamatus veiksmīgiemdarījumiem www lapāsir likuši RīgasKomercbanka, Optikomun Parks Internet Serviss,izveidojot Latvijas Inetrnetāelektronisko norēķinu sistēmu ar kredītkartēm,kas sāka darboties 1998. gada 1. novembrī.

Iriespējams izmantot arī ārvalstu kompānijusniegtās norēķinu sistēmas Internetā, ko arīšobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi,taču, strādājot šādā veidā,iespējas kontrolēt veikto operāciju drošibu irmazākas. Pirmkārt jau ārzemju kompānijas irfiziski neaizsniedzamas (atrodas tālu), tādēļklientam var nākties samierināties ar kļūdāmvai aizkavēšanos naudas pārvedumu operācijās(tas gan gadās ļoti reti), ja viņš netaisāsapmeklēt attiecīgo valsti un tur cīnīties parsavām tiesībām. Otrkārt, datu pārraides ceļagarums ir krietni lielāks, līdz ar to pieaug arīsistēmas atteices laiks (breakdown)un kļūdas rašanās iespējas, kas uzņēmējamvar radīt ievērojamus zaudējumus.

PagaidāmLativijas Internetāvarēs iepirkties tikai ar Visa,EuroCard un MasterCardkredītkartēm. Izveidojot virtuālo kontu Internetā,Rīgas Komercbankadod arī iespēju norēķināties ar VisaElectron karšu palīdzību(tām nav nepiecišami depozītnogulījumu), kasīpaši izdevīgi var būt studentiem. Citukredītkaršu pielietošanas iespejas nākotnēbūšot atkarīgas no banku savstarpējiemlīgumiem.

Tiemuzņēmumiem, kas ar Internetastarpniecību vēlas tirgot savas preces, pašineveidojot sarežģītas pārdošanas unuzskaites sistēmas, Parksveido speciālu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv.Šis serveris ļaus izvēlēties dažādusarežģītības pakāpju tirdzniecībasshēmas, piemēram, abonēt kredītkaršuautorizācijas moduli, lai varētu pārdot basketbolafanu kluba T-kreklus vai arī nodrošināt celtniecībaspreču vairumtirdzniecību Internetā.Projektā paredzēta arī Latvijas Ineternetalielveikala izveide, kurā tāpat kā reālossupermārketostiks piedāvāta dažāda profila un dažādufirmu ražojumi. Praktisku interesi par savas produkcijasrealizēšanas ispējām Internetāesot izrādījušas apmēram 10 Latvijas firmas. Kāiespējamie pirmie projekti tiek nosaukti SexShop (arī līdz šim tajāvarēja pasūtīt preci, izmantojot Ineternetuun pēc tam samaksājot pie preces saņemšanaspastā) un datorfirma EET Rīga.Pēc mūsu domām, lai gan šobrīd LatvijasUzņēmumu interese par šo pakalpojumu ir diezganmaza, līdz ar pirmo veikalu izveidošanu Internetā,tā ļoti strauji augs.

3. PATĒRĒTĀJUUZVEDĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI.

Patērētājaizvēli konkrētajai precei (Internetam)ietekmē ekonomiskie, demogrāfiskie, sociālie unkultūras faktori, kā arī zinātnes un tehnikasattīstība līmenis. Šos faktorus nevar vadītun kontrolēt, bet tie ir jāievēro.

Kā pirmofaktoru grupu minēsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielāmērā ietekmē visus pārējos faktorus(kultūras, demogrāfiskos u.c.), ar tiem tiešiiedarbojoties uz konfkētā cilvēka rīcību.Pie ekonomiskajiem faktoriem varam minēt darba algas lielumu,ienākumu līmeni fiziskām personām, kā arīpeļņas lielumu un apgrozījumu juridiskāmpersonām, no tā izriet maksātspēja.

Tāpatekonomiskie faktori nosaka, kādu Internetapieslēguma veidu izvēlēsies patērētājs,vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju,vai arī dārgāko Pastāvīgopieslēgumu. No tā var secināt,ka no ekonomiskā faktora tiek atvasināts vēl viensfaktors - cena. Bet tajā pašā laikā patērētājamir ļoti grūti izvēlēties pakalpojuma sniedzējuviena veida pieslēguma robežās, jo cena (arīpakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.

Kā ekonomiskaisfaktors ir piemināma arī inflācija. Tā izpaužasšādi: naudas ienākumi pieaug straujāk nekādarba ražīgums; cenas aug neatbilstoši produkcijaskvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas,pasliktinās preču kvalitāte.

Otrāpircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa irdemogrāfiskie faktori. Jau sākumā minējāmstudentus kā vienu no galvenajām patērētājugrupām, tāpat arī skolas vecuma bērni, kuriInternetu var izmantotgan mācību procesā, gan arī izklaidei (spēlīšuspēlēšana tīklā, dažādas pļāpulapas, IRC serveriu.c.).

Arīvidēja gadagājuma cilvēki salīdzinošidaudz izmanto Internetu,taču šeit noteicošais ir iespēja ātri unērti sazināties (ar e-pastuun www lapām),iespēja iegūt svaigākās ziņas (tāsaucamās, news groups),mazāk atpūta un izklaide.

Trešāgrupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti maz, varteikt, ka nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internetsir jauns produkts Latvijas (un ne tikai) tirgū, to irnepieciešams apgūt un izprast, bet veciem cilvēkiemtas ir par grūtu un sarežģītu. Tā jau saka,ka jaunībā apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.

Jāpiemin arī,ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabiskoun migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību unpieprasījuma struktūru.

Vēlviena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircējuizvēli, ir teritoriālās atšķirības.Cilvēki pilsētās Internetulieto nesalīdzināmi vairāk nekā laukos. Gluživienkārši, cilvēki laukos nodarbojas artautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakarinav tik būtiski, arī izglītības un informētībaslīmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs.Bez tam, Interneta Iezvanpieejatiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, kāzināms, savukārt ir SIA Lattelekommonopols. Šīs telefona līnijas vietām ir tiksliktā stāvoklī, ka nodrošināt Internetapakalpojumus nav iespējams, pie tam, lielākoties šīproblēma pastāv tieši lauku rajonos.

Trešādemogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pieprasījumaapjomu pēc Interneta,ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā,jo katrs iedzīvotājs ir potenciāls klients, tāpēcgluži loģiski, ka uzsākot savu darbību Internetajomā ir jāizvērtē arī šis faktors.Nav jēgas piedāvāt Internetu3-4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies100% apmērā, tas nespēs kompensēt pat izdevumus,kas saistīti ar Internetauzturēšanu un apkalpošanu.

Nākošāfaktoru grupa, kas var ietekmēt patērētājuuzvedību, ir sociālie faktori. Tā, piemēram, varbūt piederība kādai formālai vai neformālaigrupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētājaizvēli. Tā var būt izvēle gan attiecībāuz produkta izplatītājiem (kurš?), gan arīattiecībā uz produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt?).

Beztam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram,kādas trešās personas atbalsts. Pieņemsim, kakādai skolai (vai citai līdzīga raksturaiestādei)visu laiku nebija iespējas izmantot Internetapiedāvātos pakalpojumus nepietiekošā tehniskānodrošinājuma dēļ. Šobrīd viņiir saņēmuši matereālo atbalstu jaunu datoruveidā no vietējās pašvaldības, līdzar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam.

Vēl var minētnepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociālsfaktors.

Liela grupa faktoru,kas ietekmē pircēju rīcību tirgū, irsaistīta ar kultūras faktoriem - kultūras attīstībaslīmenis, reliģija, nacionālās īpatnības.

Ar kultūrasattīstības līmeni jāsaprot, jo augstākattīstīta valsts, jo augstākas prasības prasībastai pret sevi, tai skaitā pret informācijas iegūšanasun apmaiņas līdzekļiem. Šādāsteritorijās lielāku uzmanību pievērsīskvalitātei.

Vēl kultūrasattīstības līmenis var specifiski ietekmētcilvēku, tāpēc viņa rīcība arītirgū daļēji atšķirsies no citu rīcības.Katram uzņēmumam jāzina, uz kādu pircēju tasorientējas viņa kultūras attīstības jomā.Ja šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo:kādā mērā piedāvājamā preceatbilst šim kultūras līmenim? Lai atbildētu uzšiem jautājumiem, nepieciešami speciālipētījumi par tirgus segmentāciju.

Un visbeidzot pēdējāfaktoru grupa, kas ietekmē patērētāju uzvedībuir zinātnes un tehnikas attīstības līmenis. Tasietekmē jaunu preču un pakalpojumu veidu rašanostirgū, tādu preču, kurām vai nu ir uzlabotaslietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgijaunas, iepriekš nebijušas. Katrs jauns atklājumszinātnē un tehnikā var izraisīt jaunu ražošanasnozaru rašanos.

Internetsir samērā jauna nozare un izmaiņas šajājomā notiek vai ik dienas, tāpat zinātnes attīstībarada jaunus Internetapapildpakalpojumus, tādus kā videokonference, Internettelefons, arī jau ievadā pieminētais InternetShop.

4. PIRKŠANASLĒMUMA PIEŅEMŠANA.

Analizējotpirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu,nepieciešams izpētīt, kas pieņem lēmumupar pirkšanu, to personu tipus, kas pieņem lēmumus,un šī procesa pakāpes.

Preču pirkšanādažāda loma var būt ģimenas locekļiem, kāarī cilvēkiem, kas savstarpēji atšķiraspēs daudzām pazīmēm. Ja vispārina visasiespējamās situācijas, šo lomu sadalījumsir šāds:

- iniciators - kaspirmais ierosina (kas pirmais iedomājas) pirkt noteiktu produktuvai pakalpojumu;

- ietekmētājs- cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir būtiska nozīmegalīgā pirkšanas lēmuma pieņemšanā;

- lēmumapieņēmējs - persona, kas tieši pieņempirkšanas lēmumu, proti, izlemj, kāpēc, ko, kā,kad un kur pirkt;

- pircējs -persona, kas tieši pērk;

- patērētājs- cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojumapatērētājs.

Tātad,analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanasprocesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņempirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko, kadun kur pirkt.

4.1. PROBLĒMASAPZINĀŠANA.

Kādsjauns un radošs cilvēks, teiksim, vārdā Jānis,ir tiko uzsācis pavisam jaunu biznesu Latvijā. Idejas irlielas, bet diemžēl rosība neatļauj tāsrealizēt dzīvē, tādēļ ir nepieciešamspartneris ar priekšzināšanām konkrētajājomā. Kā jau minējām, Latvijā šisbizness vēl ir pavisam jauns, tādēļ sadarbībaspartneri ir jāmeklē ārzemēs. Nonācis šādasproblēmas priekšā, Jānis apsvēra visasiepējas un nolēma, ka labākais risinājums iriegūt Internetapieslēgumu un meklēt potenciālos kompanjonus ar tāpalīdzību.

4.2. INFORMACIJASMEKLĒŠANA.

Tākā Jānis dzīvo nelielā Latvijas pilsētiņā,tad ir tikai nedaudzas vietas, kur iespējams iegūtInterneta pieslēgumu.Jānis apsvēra, kuras ir tās vietas, kur ir iepējamsātri un par saprātīgu samaksu iegūt Internetapielēgumu. Viņš piezvanīja arī savamdraugam, kurš jau lietoja Internetu,lai noskaidrotu, kā tas ir izvēlējies šīpakalpojuma sniedzēju.

Šādiiegūta informācija ir personska, bet pastāv vēltrīs informācijas avotu grupas:

-komerciālā. Aplūkojot Internetatirgu, pie komerciālā varpieskaitīt izplatītājas kompānijas sniegtoinformāciju. Šīs kompānijas darbinieks varēspastāstīt daudz vairāk par preci nekā mēs tovaram uzzināt no draugiem, radiem, paziņām. MeklējotInterneta pieslēgumu,kuru visdrīzākajā laikā varēs izmantotbiznesa vajadzībām, Jānis cenās uzzinātpieslēguma ierīkošanas laiku, izmaksas, apkalpošanuun citas vairāk vai mazāk svarīgas lietas. Firmupārstāvji Jānim deva vispilvīgākoinformāciju, kas varētu palīdzēt izšķirtiespar labu konkrētajam Inetrnetaizplatītājam.

-publiskā. Pie publiskā informācijas avota varpieskaitīt baumas. Jānis ņēma vērābumas, jo daudzi paziņas neieteica viņam ņemtInterneta pieslēgumuno firmas Skrap, jotur nemitīgi esot problēmas ar e-pastu.Jau pašā sākumā Jānis izslēdza šofirmu no potenciālo Internetapiegādātāju saraksta.

- empīriskā.Preces izmēģinājumi, kā arī preceslietošana. Jānis palūdza dažās firmās,lai viņam piešķir pāris dienu izmēģinājumaperiodu. Dažas firmas deva šādu iespēju, citasnē. Arī tas deva iespēju novērtēt attiecīgokompāniju servisa līmeni, arī attieksmi pretklientiem.

4.3. ALTERNATĪVUSALĪDZINĀŠANA UN MEKLĒŠANA.

Jānisdevās uz firmām, lai salīdziātu cenas un iegūtucitu, pilnīgāku informaciju, lai atrastu optimālovariantu Internetaiegādei. Pirmā firma, ko viņš apmeklējabija Ailet, tad sekojaTental, un visbeidzotOllopa. Visāsšajās firmās piedāvāja augstas kvalitātesInetrneta pieslēgumupar saprātīgu cenu, arī apkalpošanas līmenisbija pieņemams.

4.4. LĒMUMA PARPIRKUMU PIEŅEMŠANA.

Aplūkojotvisus iespējamos variantus, Jānis nlēma, ka viņšsavam biznesam Internetuņems tieši firmā Ollopa,jo tā izcēlās pārējo favorītu vidūar visaugstāko kvalitāti vienāda cenu līmeņaapstākļos. Bez tam Jānim patika klient apkalpošanaslīmenis šajā kompānijā - veiksmīginoorganizētais palīdzības dienesta darbs.

4.5. REAKCIJA UZPIRKUMU.

Pienācalaiks Jāņa uznēmumam reāli uzzsākt darbībuLatvijas tirgū. Līdz tam laikam jau sen bija atrastisadarbības partneri visās pasaules malās. Vairs nebijajauztraucas ne par izejvielām, ne par profesionālopalīdzību, ne tehnisko nodrošinājumu. Biznessplauka un zēla, un Jānis bija patiesi apmierināts arsavu toreizējo izvēli, un tagad OllopaInterneta pieslēgumu rekomendē arīaviem draugiem un paziņām.

5. TIRGUSSEGMENTĀCIJA.

Patērētājusvar iedalīt vairākās grupās pēcsegmentācijas pazīmēm, tās ir ģeogrāfiskās,demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, nacionālās,kultūras, personiskās un rīcības pazīmes.

5.1. ĢEOGRĀFISKĀSPAZĪMES.

Var izdalīttrīs kategorijas:

1. Lielas pilsētas(Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas arlielu iedzīvotāju skaitu),

2. Vidējaspilsētas,

3. Mazpilsētas (pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).

Internetamir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstībaslīmenis. Nepieciešamība pēc Internetapilsētās ir krietni lielāka (studenti, dažādasstarptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbībaspartneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākāmteritorijām izmaksā krietni dārgāk (kātālsaruna), tādēļ Internetaprovaideri galvenokārt orientējas uz pirmo kategoriju.

5.2. DEMOGRĀFISKĀSPAZĪMES.

Patērētājusvar iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma, ģimeneslieluma, tās dzīvesveida. Patērētājaorientējošais vecums varētu būt no 7 līdz60 gadiem, taču visvairāk Internetulieto jaunieši un vidēja gadu gājuma cilvēki.Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojamaliela atšķirība. Būtisks ir ģimenesdzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.

5.3. SOCIĀLIEKONOMISKĀS PAZĪMES.

Vienano pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgijuridiskai vai fiziskai personai. Internetunevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci,ģimene domās vispirms par pārtiku, apģērbu,uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļusdarījumos, kas nodrošina tā izdzīvošanu,un tikai tad domās par tādu papildus ērtību, kāInternets. Tāpatir jāmin tādi faktori, kā profesija, izglītība.Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējasdatoros, šaubos vai viņš kļūs parInterneta lietotāju.Dažādu profesiju pārstāvji nevar iztikt bezInterneta, tas irkļuvis par darba sastāvdaļu.

5.4. KULTŪRASPAZĪMES.

Segmentējotpēc kultūras pazīmēm loģiski būtusecināt, jo augstāka garīgā attīstībaun izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījumspēc Interneta.

5.5. PERSONISKĀSPAZĪMES.

Ircilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēltādai informācijas ieguves avotam, kā Internets.Šie cilvēki izvēlas jau ierastas lietas –grāmatas, laikrakstus, televīziju.

5.6. RĪCĪBASPAZĪMES.

Attiecībāuz pircēja rīcību svarīgi ir zināt tāizvēles kritērijus: cik nozīmīga klientam irapkalpošanas kvalitāte, izplatītājapopularitāte, vai arī priekšroka tiek dota zemāmcenām.

6. REKOMENDĀCIJAS.

Analizējotesošo situāciju mēs varam sniegt sekojošasrekomendācijas:

6.1.

Valdībaiatbalstīt tos uzņēmus, kas veido dažādusprojektus skolu un citu mācību iestāžuapgādāšanai ar datoriem un Interneta pieslēgumu,kā arī šo mācību iestāžuaudzēkņu apmācīšanai. Labu piemērurāda Latelekom,Fortek, Tildesun ComputerLandapvienotās “komandas” veidotais projekts “Odiseja”,kas paredz apgādāt 30 Latvijas skolas ar datoriem unInterneta pieslēgumu.

6.2.

Latvijasuzņēmumiem vairāk pievērsties wwwlapu izveidošanai un izvietošanaiInternetā, jo tasļauj cilvēkiem visā pasaulē iegūtinformāciju par konkrēto uzņēmumu, kas, savukārt,ir iespēja iegūt sadarbības partnerus un piesaistītklientus.

6.3.

Internetapieslēgumu izplatītājiem izveidot tiešossakarus ar starptautiskajiem Internetapieslēgumiem, tādā veidā nodrošinotlielāku datu pārraides ātrumu un trafika apmaiņu.Var arī paplašināt esošo pieslēgumucaurlaidību.

6.4.

Kādamno lielākajiem Latvijas Internetaizplatītājiem (Latnet, Apollo, Parks) vajadzētumēģināt ielausties starpteutiskajā tirgū.Iesākumā varētu mēģināt konkurētar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas vietējiem provaideriem.

6.5.

Noslēgtlīgumus starp SIA Lattelekomun Internetaizplatītājiem, kuri paredz telefona līnijuizmantošanas tarifu samazināšanu, izmantojotInternetu (principāto varētu panākt slēdzot līgumus par 900 sērijastelefonu nummuru nodrošināšanu).

16

Parks Internet Serviss	56%
Apollo	45.50%
Latnet	44.50%
LVNet	25%
citi	10%
3. Shēma
1996	10000
1997	35000
1998	50000
5. Shēma
1996	20000
1997	35000
1998	50000
1999	70000
2000	100000
6. Shema
Nav Interneta pieslēguma	21%
Ir Interneta pieslēgums	79%
1. Shēma
49%
20%
31%
2.shēma
Apollo	23%
LV Net	15%
Latnet	20%
Parks	15%
BKC	7%
Citi	20%
3A. Shēma
Apollo	21
BKC	4
Parks	17
Telia	4
Latnet	18
Versija	5
Neonet	5
LV Net	24
Bilteks	2
2A. Shēma

LU VEI fakultātes 2A4 grupas studentu

Māra Luksa un Kaspara Lakševica

MĀJAS DARBS TIRGVEDĪBĀ

PATĒRĒTĀJURĪCĪBAS MODELIS INTERNETATIRGŪ.

Rīga 1998