Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
Finansu institūts
Kursa darbs
studiju kursā: Apdrošināšana
Dzīvības apdrošināšanas raksturojums.
Rīga 2000
Saturs
Ievads
1. Dzīvības apdrošināšanas apraksts
2. Dzīvības apdrošināšanas veidi
2.1. Jauktā dzīvības apdrošināšana
2.1.1. Apdrošināšanas nodrošinājuma apmērs apdrošinātas personas nāves gadījumā
2.2. Bērnu apdrošināšana laulībai
2.3. Rentes (annuitātes ) apdrošināšana
2.3.1. Rentes apdrošināšanas noteikumi
2.4. Pensijas apdrošināšana
3. LATVA un RIGAS FENIKSS apdrošināšanas sabiedrību dzīvības apdrošināšanas piedavājumi
3.1. Apdrošināšanas sabiedrības LATVA uzkrājošā dzīvības apdrošināšana
3.1.1. Dzīves apdrošināšana bērnu izglītībai . Uzkrājošā programma “5+5”
3.1.2. Uzkrājošā dzīves programma “Klasika “
3.1.3. Uzkrājošā dzīves programma “Mērķa ieguldījums “
3.1.4. Programma “Garants”
3.1.5. Par darba devēja līdzekļiem
3.2. Apdrošināšanas sabiedrības RĪGAS FENIKSS dzīvības apdrošināšana
3.2.1. Dzīvības apdrošināšana ar kapitāla uzkrāšanu
3.2.2. Dzīvības riska apdrošināšana
3.2.3. “Saistīto dzīvību” apdrošināšana
Secinājumi un priekšlikumi
Izmantotas literatūras saraksts
Ievads
Ar 1998.gada 1.septembri valstī stājies spēkā Latvijas Republikas likums “Par apdrošināšanas līgumu” un “Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums”. Minētie likumi un saskaņā ar šiem likumiem pieņemti Ministru kabineta noteikumi sekmēs apdrošināšanas tirgus tālāku attīstību un sakārtošanu, kā arī precizēs apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas ņēmēju savstarpējās attiecības. Apdrošināšanas bizness atkarīgs no sabiedrības maksātspējas līmeņa un no uzticēšanās apdrošināšanas sabiedrībām. Atsevišķu firmu neveiksmīgā finansiālā darbība , negatīvi iespaidoja apdrošināšanas sfēras attīstību. Un tomēr, apdrošināšanas biznesam ir liela loma Latvijas tirgus ekonomikā un tas attīstās ļoti strauji. Apdrošināšanas prēmiju apmērs ir audzis, kā arī audzis ir noslēgto līgumu skaits. Līdz šim apdrošināšanas firmām Latvijā bija samērā neizdevīgs bizness, cilvēks vairāk nodarbojās ar ikdienišķiem eksistences jautājumiem un tā īpaši nedomāja, ka ar viņu kas slikts varētu notikt. Aktīvajā dzīves posmā mēs katrs esam pieradis pie noteikta ienākuma un komforta līmeņa. Nenoliedzami, to vēlamies saglabāt pēc iespējas ilgāk lai būtu drošiem par savu nākotni. Dzīvības apdrošināšana var ļaut ilgtermiņā izveidot finansu līdzekļu uzkrājumu un ļaus arī pēc aktīvā dzīves perioda saglabāt ierastās dzīves kvalitātes līmeni.
Apdrošināšanas sabiedrību piedāvāto pakalpojumu klāsts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedāvātas visdažādākās iespējas, visdažādākajās jomās.
Kursa darba mērķis ir izpētīt, kādas dzīvības apdrošināšanas iespējas sabiedrībai piedāvā apdrošināšanas tirgus, un kāda var būt dzīvības apdrošināšanas nozīme cilvēka dzīvē.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, autors ir izvirzījis sekojošus uzdevumus:
1) Pamatojoties uz pieejamo literatūru izpētīt dzīvības apdrošināšanas nozīmi;
2) Izpētīt dažu apdrošināšanas sabiedrību Latvijā piedāvātās dzīvības apdrošināšanas iespējas gan juridiskām, gan fiziskām personām;
3) Izstrādāt secinājumus un priekšlikumus.
1. Dzīvības apdrošināšanas apraksts .
Brīvprātīgā dzīvības apdrošināšana balstās uz abu pušu brīvprātīgo piekrīšanu. Apdrošināšanas sabiedrība izstrādā apdrošināšanas noteikumus un nosacījumus, kuri tiek piedāvāti apdrošināšanas ņēmējam : tiek ieviesti atbilstoši ierobežojumi un izņēmumi apdrošināšanas līgumu noslēgšanai ; apdrošināšanas termiņi tiek stingri noteikti ; apdrošināšana sākas pēc apdrošināšanas prēmijas samaksas ; apdrošināšanas summu un naudas summas saņemšanas nosacījumus noteic noslēdzot līgumu ar abu pušu vienošanos .
Tradicionāli , dzīvības apdrošināšana ir saistīta ar sēkojošiem riskiem :
- apdrošināšanas ņēmēja (apdrošināta )nāves gadījums;
- pagaidu un pastāvīgs darba spējas zaudējums ;
- darbības beigšana , izējot (vecuma) pensijā ;
- apdrošināšanas ņēmēja nodzīvošana līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām vai līdz notektajam līguma vecumam .
Šo risku iespējamība dzīvē veicina atbilstošo apdrošināšanas veidu attīstību . Piemēram , tiek veikti sekojoši apdrošināšanas veidi :
- jaukta dzīvības apdrošināšana- visizplatīts apdrošināšanas veids, tapēc , ka pie nodzīvošanas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām riskam var pievienot arī citus riskus , saistītus ar dzīvību , veselību , apdrošināšanas ņēmēja darba spēju ;
- bērnu apdrošināšana – palīdz nodrošināt bērna interēses ( apdrošinātas personas) , kam par labu tiek noslēgts apdrošināšanas līgums , apdrošināšanas ņēmēja nāves gadījumā ;
- pensiju apdrošināšana – tiek veikta pusmūžas vecuma personām , lai nodrošināt viņus ar papildienākumiem , viņiem izējot pensijā .
- renšu apdrošināšana - tiek veikta papildienakumu saņemšanai noteiktājos termiņos vai pozhiznenno , ar rentes izmaksu uz uzkrāto summu ;
- apdrošināšana nāves gadījumam – garantē noteiktas summas izmaksu apdrošināšanas ņēmēja nāves gadījumā ;
2. Dzīvības apdrošināšanas veidi .
2.1. Jauktā dzīvības apdrošināšana
Jauktā dzīvības apdrošināšana ir viens no personas apdrošināšanas pamatveidiem . Individuālā dzīvības apdrošināšana nodrošina pilsoņu mantiskas intereses apdrošināšanas aizstāvēšana apdrošināšanas gadījumam iestājoties . Apdrošināšanas līgumi tiek slēgti ar deesposobnimi fiziskām personām .Tomēr , apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības ieviest ierobežojumus ,piem. , invalīdiem , kā arī ieviest vecuma robežas, piem., apdrošinātais nevar būt jaunāks par 16 un vecāks par 70 gadiem .Tada veida ierobežojumi ļauj ievērojami samazināt nāves gadījuma riska pakāpi , tas nozīme , samazināt apdrošināšanas prēmijas apjomu .Tomēr var būt pieļauti izņēmumi . Šājā gadījumā līgums tiek slēgts ar īpašiem nosacījumiem ar palielinātiem ( salīdzinajumā ar spēkā esošiem ) tarīfiem .Bez individuālas pielieto arī kolektīvu dzīves apdrošināšanu .Kolektīvas dzīvības apdrošināšanas līgums tiek slēgts ar juridiskām personām ( ar uzņēmumiem , iestādēm , sabiedrībām utt.) par labu kolektīva darbiniekiem , kuri ir apdrošinātie .Kad noslēdz kolektīvas dzīvības apdrošināšanas līgumu , arī tāda gadījumā tiek ieviesti vecuma un apdrošinato personu kategoriju ierobežojumi . Apdrošināšanas sabiedrība ņem vērā , kādas profesijas darbinieki būs apdrošināti , viņu darba apstākļus , vecuma ierobežojumus pa apdrošināto personu grupām utt. Tāda veida informācija ļauj apdrošināšanas sabiedrībai novērtēt faktisku riska pakāpi un noteikt apdrošināšanas prēmijas lielumu .Kolektīvas dzīvības apdrošināšanas īpatnība ir tāda , ka prēmijas lielums var būt noteikts vidējais visiem darbiniekiem vai arī pa atsēvišķām darbinieku grupām .
Lai noslēgtu jauktās dzīvības apdrošināšanas līgumu apdrošināšanas ņēmējs
( fiziska vai juridiska persona ) aizpilda iesniegumu , kurā tiek norādīta visa nepieciešamā informācija , kas ļauj noteikt apdrošināšanas prēmijas lielumu un apdrošināšanas ņēmējam piemērotus apdrošināšanas noteikumus . Apdrošināšanas ņēmējs ir atbildīgs par iesniegtas informācijas patiesību .
Līgums var būt slēgts arī pēc apdrošināšanas ņēmēja mutiska iesnieguma . Tāda gadījumā informācija , kas tiek norādīta polisē ( līgumā) tiek uzskatīta par patiesu , tāpēc ka apdrošināšanas ņēmējs , parakstot polisi arī ir atbildīgs par šo informāciju . Noslēdzot līgumu par kolektivas dzīvības apdrošināšanu apdrošināšanas ņēmējam jāiesniedz ne tikai iesniegumu , bet arī apdrošināto personu sarakstus , kur tiek norādīti uzvārdi , vārdi , vecums utt. Iesniegums , kā arī augstāk minēti dokumenti , parasti tiek uzskatīti par nepieciešamu līguma daļu .
Apdrošināšanas sabiedrība var pieprasīt arī citus dokumentus , piem ., medicinas izmeklēšanas rezultātus vai anketes par veselības stavokļi .
Individuālas dzīvības apdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas ņēmējs un apdrošinātais parasti ir viena un tā pati persona . Bērnu apdrošināšanas gadījumā apdrošinātais ir bērns , bet apdrošināšanas ņēmējs - parasti ir vecāki vai bērna radinieki . Kad tiek noslēgts līgums, apdrošinātājam jāpaskaidro apdrošināšanas ņēmējam , kādi gadījumi ir un kādi nav apdrošināšanas gadījumi . Piemēram , par apdrošināšanas gadījumu ar liguma noteikšanu var būt pieņēmti ne tikai nāves vai nelaimes gadījums vai apdrošināšanas ņēmēja slimība apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņa laikā , bet arī apdrošināšanas ņēmēja ( apdrošināta ) nāves gadījums gada laikā pēc apdrošināšanas termiņa beigam, ja nāves cēlonis bija nelaimes gadījums ( slimība ) , kas bija noticis apdrošināšanas termiņa periodā .
Bez tam , apdrošinātājam ir skaidri jānoteikt apstākļu saraksts , pie kuriem notikušais gadījums neizraisīs ar sevi apdrošināšanas nodrošinājuma izmaksu .
Pie tādiem apstākļiem parasti attiecas :
- apdrošinātas personas nāve , kas bija izraisīta izdarot viņam noziegumu ;
- apdrošinātas personas nāve , kas iestājas vadot automašīnu alkogoliskā , narkotiskā vai toksiskā noreibuma stāvoklī, kā arī vadību nodošana citai personai , kura ir analoģiskā stāvokļī ;
- apdrošinātas personas nāve , kas ir pašnāvības meģinājuma rezultāts .
Apdrošināšanas sabiedrība var papildināt šo sarakstu pēc sava uzskāta un to jānorāda apdrošināšanas līgumā .
Noslēdzot dzīvības apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs un apdrošināšanas ņēmējs noteic apdrošināšanas summas lielumu pēc savstarpējas vienošanos . Apdrošinātājs noteic minimālu apdrošināšanas summu , zemāk par to līgums vairs nevar būt slēgts; prētēja gadījumā , apdrošināšanas sabiedrības izdevumi , veicot un apkalpojot šo līgumu, būs daudz lielāki nekā to var pieļaut .
Apdrošināšanas summa parasti tiek noteikta vienāda visiem riskiem , bet var arī atšķirties . Apdrošināšanas termiņu noteic ar abu pušu vienošanos , bet tas nevar but mazāks par 1 gadu .
Apdrošināšanas prēmija , kas jāmaksa apdrošināšanas ņēmējs , tiek aprēķināta uz tarīfu likmes pamata , kur tiek ņemti vērā apdrošināšanas ņēmēja
( apdrošināta ) vecums , apdrošināšanas termiņš un iemaksu biežums . Iemaksu biežums tiek noteikts pēc apdrošināšanas ņēmēja vēlēšanās : vienlaikus vai kātru mēnesi, ceturksni , pusgadu , gadu ; ( ar pārskatījumiem vai skaidrā naudā ) .
Kad tiek aprēķināts apdrošināšanas summas lielums apdrošināšanai “ uz nodzīvošanu“ līdz apdrošināšanas termiņa beigām , tad apdrošinātājs noteic ienākuma normu iemaksātām apdrošināšanas prēmijām . Tas nozīme , ka apdrošināšanas summa var ievērojami pārsniegt iemaksu summu , tāpēc ka apdrošinātājam jāinvestē saņēmtas no apdrošināšanas ņēmējiem līdzekļus vērtspapīros , nekustāmā īpašumā valūtas vērtībās utt ., un tādējādi palielināt apdrošināšanas rezerves lielumu un atbilstošu ienākuma daļu .