Noslēdzot līgumu par dzīvības apdrošināšanu var paredzēt, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošinājuma summu vai citu apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, kuras apmērs ir noteikts, slēdzot apdrošināšanas līgumu. Šādos gadījumos netiek piemērots kompensācijas princips. Personu apdrošināšanā, izņemot dzīvības apdrošināšanu, līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā var vienoties par kompensācijas principa piemērošanu apdrošināšanas atlīdzības izmaksā.
Apdrošinātajam ir tiesības dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumos norādīt vienu vai vairākas personas — labuma guvējus, kas saņems apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā, kā arī aizstāt šīs personas ar citām personām apdrošināšanas līguma darbības laikā.
Ja ir augsts nelaimes , saslimšanas vai citu gadījumu skaits, tad attiecīgi pieaug izdevumi, prēmiju likme palielinās, bet ja ir zems apdrošināšanas notikumu skaits, tad izmaksas samazinās un prēmiju likme samazinās.
Bruto prēmijas aprēķināšana [9;14 ]. Par pamatu šīs prēmijas aprēķināšanai ņēm vērā:
1. riska prēmiju,
2. izdevumus (uz katru polisi, pastāvīgās izmaksas, u.c. izmaksas),
3. komisijas naudu,
4. neparedzēto apstākļu ietekmi,
5. investīciju ienākumus.
Bruto prēmija = riska prēmija+ izdevumi
Risku veidi dzīvības apdrošināšanā
[9;1].
1. notiek nelaimes gadījums, sabiedrībai jāatmaksā vairāk nekā tā bija plānojusi,
2. palielinās cenas medicīnas pakalpojumiem,
3. izmaiņas likumdošanā,
4. konkurenti samazina prēmijas lielumu,
5. izmainās statistikas dati, palielinās negadījumu skaits,
6. medicīnas zinātnes attīstība, palielinās sabiedrības izdevumus,
7. jaunas slimības,
8. izmaiņas apdrošināšanas politikā,
9. jaunas aprēķināšanas metodes, jauni pakalpojumi.
Pasaulē medicīna ir viena no dārgākajām un dinamiskākajām nozarēm. Arī Latvijā notiek medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanās. Palielinās modernu medicīnisko aparatūru iegādes un uzturēšanas izmaksas. Valsts budžeta līdzekļi nespēj nosegt pieaugošās izmaksas, veidojas līdzekļu trūkums un palielinās tā izmaksu daļa, kas jāsedz pašam pakalpojuma ņēmējam.
Apdrošināšanas sabiedrības iedzīvotājiem un to darba devējiem sāka piedāvāt veselības apdrošināšanas pakalpojumus. Šis veselības apdrošināšanas piedāvājums ir izstrādāts tā, lai aptvertu to visu medicīniskās aprūpes pakalpojumu loku, kas būtisks darba devējam - profilaktiskās apskates, vakcinācijas, medicīniskā apskate jau pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas (iepazīšanās ar izvēlēto ģimenes ārstu un veselības pārbaude), neatliekamā medicīniskā palīdzība, medicīniskais transports, diagnostikas un ārstniecības pasākumi doktorātos un medicīnas centros, operācijas, paaugstināta komforta apstākļi stacionāros, atlaides zobārstniecībai, apmaksātas sporta nodarbības peldbaseinos un trenažieru zālēs, darbinieku ģimenes locekļu veselības apdrošināšana.
No darba ņēmēju puses ir svarīgi, lai darba devējs nodrošinātu tādas sociālās garantijas, kā veselības apdrošināšana. Turklāt arī darba devēji arvien biežāk pārliecinās par to, ka izdevīgāk ir laikus parūpēties par savu darbinieku veselību.
Veselības apdrošināšana ir brīvprātīga apdrošināšana, paredzot segt maksājumus par apdrošinātiem sniegtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus nenodrošina valsts no obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem. Atbilstoši katras polises vērtībai tiek atbilstoši segti klienta izdevumi [17;1].
Piemēram apdrošinoties un iemaksājot prēmiju 500 Ls vērtībā apdrošināšanas sabiedrība apmaksās pilnu veselības aprūpi ārstējoties pie ģimenes ārsta ambulatorā ārstniecības iestādē, kurai ir jābūt līgumattiecībās ar apdrošināšanas sabiedrību, AAS apmaksās ambulatoros medicīniskos maksas pakalpojumus, zāļu iegādi. Polisē paredz arī pakalpojumus, kuri netiks apmaksāti.
Ja klients apdrošinās, tad tiks apmaksāti šādi pakalpojumi:
· pacienta iemaksa poliklīnikā,
· ārstēšanās stacionārā,
· ārsta mājas vizīte,
· plānveida operācijas,
· injekcijas, procedūra, izziņas,
· vakcīnas,
· med. iegāde,
· zobārstniecība.
Atmaksāšanas lielums ir atkarīgs no polises gada cenas.
Apdrošinoties klientam ir iespējams saņemt daudzus medicīniskos pakalpojumus lētāk, kas ir diezgan izdevīgi gan pašam klientam, gan ārstniecības iestādei.
Citas apdrošināšanas sabiedrības piedāvā apdrošināties pret nelaimes gadījumiem, ievainojumiem, apsaldējumiem, apdegumiem, saindēšanos, pret pārejošu vai paliekošu darba spēju zudumu.
Tas ir veids kā ikviens ārsts var apdrošināt iespējamos zaudējumus, kas var rasties trešai personai sakarā ar kļūdainu profesionālo darbību [7;3].
Saskaņā ar likumu “ Par prakses ārstiem” (stājas spēkā ar 1997. gada 22. maiju), profesionālās atbildības apdrošināšana ir obligāta prakses ārstiem, 1998. gadā minimālā apdrošināšanas summa bija 1000 Ls, taču brīvprātīgi var apdrošināties jebkurš sertificēts speciālists.
Var apdrošināt savu profesionālo atbildību, arī prakses ārsta vadībā strādājošo nesertificēto ārstu profesionālo atbildību. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus pacientam, ekspertīžu izdevumus, kas saistīti ar pretenzijas izskatīšanu, ārstniecības personas izdevumus.
Maksa par apdrošināšanu ir atkarīga no tā pie kādas riska grupas konkrātās specialitātes ārsts pieder. Apdrošināšanas prēmiju iemaksas nav augstas, piemēram, ja klients vēlas apdrošināt savu profesionālo atbildību 1000 Ls apmērā, tad prēmija ir 20 Ls.
Neviens nav pilnībā pasargāts no dažādiem nelaimes gadījumiem, kas ikdienas neparedzēti var notikt gan darbā, gan atpūtā. Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir veids, kas tiek piedāvāts gan privātpersonām, gan arī uzņēmumiem, un paredz atlīdzību par nelaimes gadījumu rezultātā iegūtajām traumām, invaliditāti vai nāvi. Apdrošināšanas sabiedrības piedāvā klientiem iespēju pašam izvēlēties nepieciešamo teritorijas segumu. Tas var būt gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan arī visa pasaule.
Apdrošināšana neattiecas uz:
1. nelaimes gadījumiem, kuru tiešs vai netiešs cēlonis ir karš vai kuri notikuši iekšēju nekārtību rezultātā,
2. kodolenerģijas tiešas vai netiešas iedarbības rezultātā,
3. apstarojumi,
4. saindēšanās.
Ja nelaimes gadījuma brīdī apdrošinātais ir sasniedzis pensijas vecumu, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pensijas veidā. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no nelaimes gadījuma specifikas. Ja nelaimes gadījums ir radījis kaitējumu vairākām fiziskām personām, tad izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt 100% no atlīdzības summas. Ja uz nelaimes gadījuma rezultātā kaitājumu veselībai atstājušas savu ietekmi agrākās slimības, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek attiecīgi samazināta, ja šī daļa vismaz sastāda 25% . Ja pēc nelaimes gadījuma iestāšanās nav izpildīti visi pienākumi, kuri ir attiecināmi uz apdrošinājuma ņēmēju, tad apdrošinātājs ir atbrīvots no atlīdzības izmaksas. Medicīniskās izmaksas, kas radušās apdrošinātajam, lai pamatotu tiesības pieprasīt atlīdzību, sedz apdrošinātājs.
Dodoties ārzemju ceļojumā, ir izdevīgi apdrošināt iespējamos izdevumus par neatliekamiem medicīniskiem pakalpojumiem pēkšņas saslimšanas vai traumas rezultātā, kā arī izdevumus par repatriāciju. Ceļojumu medicīniskā apdrošināšana ir obligāta, dodoties uz Vāciju, Franciju, Spāniju, Portugāli, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Apdrošināšana sedz saprātīgus neplānotus izdevumus par viesnīcas numura apmaksu, gaisa sanitārā transporta īri, kā arī izdevumus par mirstīgo atlieku transportēšanu uz pastāvīgo dzīves vietu. Par atbilstošu papildus samaksu ir iespējams apdrošināties aktīvās atpūtas laikā – kāpjot kalnos, slēpojot, braucot ar velosipēdu utt. Var ieteikt papildus apdrošināties nelaimes gadījumam, kad tiek atlīdzināts par paliekošu invaliditāti. Apdrošināšanas summa uz Eiropas valstīm ir 60 000 ASV dolāru, bet uz ASV un Kanādu – 100 000 ASV dolāru. Dodoties uz valstīm, kur ceļojumu medicīniskā apdrošināšana nav obligāta, ir iespējams iegādāties polises par apdrošinājuma summu 10 000 ASV dolāru un 25 000 ASV dolāru.
Sasniedzot noteiktu ekonomiskās attīstības līmeni, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ieguldījumu veidam un to drošībai. Īpašums ir tas, kas rada iespējas gan pelnīt, gan baudīt sava darba augļus, tā ir viena no labklājības pazīmēm un arī garantijām.
Apdrošināšanas sabiedrības uzņemas saistības atlīdzināt zaudējumus, ko apdrošinātajam īpašumam radījuši ugunsgrēks, dabas stihija (zibens, vētra, krusa, plūdi), eksplozija, ūdens noplūde, zādzība, laupīšana, vandālisms.
Viens no pieprasītākajiem veidiem, ko papildus īpašuma apdrošināšanai piedāvā "Rīgas Apdrošināšanas sabiedrība", ir uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšana. Tas nozīmē, ka, notiekot negadījumam ar apdrošināto īpašumu, kā rezultātā tiek pārtraukta vai kavēta uzņēmuma darbība, radušos zaudējumus sedz apdrošinātājs.
Apdrošināt īpašumu var gan tā īpašnieks, gan īpašnieka pilnvarota persona, taču atlīdzības saņēmējs jebkurā gadījumā var būt tikai īpašnieks. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt īpašuma vērtību. Apdrošināšanas līgumu var noslēgt tikai tad, ja tas ir izdevīgs abām līgumslēdzējām pusēm. Sabiedrībai uzņemoties atbildību ir jāzina, par kādu naudas summu tā šo atbildību uzņemas. Klientam savukārt ir jāzina, kādu atlīdzību viņš saņems, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tāpēc sabiedrības pienākums ir informēt klientu, kādu apdrošināšanas produktu viņš ir nopircis. Nenosaka īpašuma tirgus cenu Ēkas atjaunošanas vērtību parasti neiespaido ēkas atrašanās vieta un to nevar salīdzināt ar nekustamā īpašuma tirgus cenu. Ir maldīgs uzskats, ka nelielu koka vasarnīcu pie jūras var apdrošināt par lielāku summu, nekā mūra māju Latgalē, jo šo vasarnīcu iespējams pārdot ievērojami dārgāk. Sabiedrība neapdrošina gruntsgabalu, bet gan īpašumu, kurš atrodas uz šī gruntsgabala tā atjaunošanas vērtībā. Ja apdrošinātais objekts aiziet bojā, tad, saņemot atlīdzību, to varēs atjaunot tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms nelaimes. Parasti pērkot apdrošinājumu, cilvēks cenšas samaksāt pēc iespējas mazāk, piemēram, īpašumu, kura vērtība varētu būtu miljons latu, viņš cenšas apdrošināt par 500 000 latu. Tas nozīmē, ka īpašums ir apdrošināts tikai par pusi tā vērtības un, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, klients varēs saņemt atlīdzību tikai 50% apmērā no īpašuma reālās vērtības. Atjaunošanas vērtībā parasti ievērtē nolietojumu, kāds ir ēkai, mantai vai tehnoloģiskām iekārtām. Nolietojumu parasti nosaka normatīvie akti, taču iespējams arī neatkarīgu ekspertu novērtējums. Izvērtē objektu dabā Pēc iepazīšanās ar klientu un viņa rīcībā esošo dokumentāciju, apdrošināšanas sabiedrības darbinieki dodas apskatīt un vērtēt īpašumu. Klienta klātbūtnē tiek veikta objekta apskate, objekta un risku novērtēšana, izskaidroti apdrošināšanas noteikumi. Klients var izvēlēties, pret kuru no iespējamajiem riskiem viņš grib apdrošināt savu īpašumu. Ēku apdrošināšanā pamattarifs var svārstīties no 0,25% lieliem un drošiem objektiem līdz 1,5% ēkām, kuras ir īpaši apdraudētas. Apdrošināšana ietver pilnu risku “buķeti” - ugunsnelaimi, dabas stihijas, zādzības, laupīšanu, vandālismu, inženierkomunikāciju bojājumus u.c. Riska līmeni var pazemināt Aprēķinot apdrošināšanas pamattarifu, sabiedrība izstrādā rekomendācijas riska līmeņa pazemināšanai. Tās ietver dažādu organizatorisku, inženiertehnisku pasākumu realizāciju un, ja klients līdz noteiktam termiņam izpilda rekomendācijas, tarifs var tikt samazināts. Tas ir izdevīgi abām līgumslēdzējām pusēm. Pirmkārt, apdrošinājuma ņēmējs tarifu samazināšanā ietaupītos līdzekļus var ieguldīt tā drošības palielināšanai, savukārt sabiedrība apdrošina drošāku objektu. Ja riska līmenis ir pārāk augsts un netiek veikti pasākumi tā pazemināšanai, sabiedrība var neuzņemties objekta apdrošināšanu. Daļa riska jāuzņemas pašam Noslēdzot līgumu, klientam ir jāuzņemas zināms paša risks. Tas gan disciplinē klientu, gan novērš gadījumus, kad pie apdrošināšanas sabiedrības griežas par katru sīkumu, savstarpēji traucējot vienam otru. Jo lielāks tiek ņemts paša risks, jo lielākā mērā var tikt samazināts apdrošināšanas tarifs. Ja iepriekšējā apdrošināšanas periodā nav bijušas apdrošināšanas izmaksas, apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas maksājumus var samazināt. Apdrošināšanas maksājumus klients var maksāt pa daļām. Parasti līgums tiek slēgts uz vienu gadu, vienojoties par tālāku apdrošināšanu. Izņēmuma kārtā termiņus pēc klienta vēlmes var samazināt, taču tas sadārdzina pakalpojumu. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc līgumā paredzētās apdrošināšanas prēmijas samaksāšanas, ja līgumā nav paredzēts citādi. Manta jāapdrošina atsevišķi dzīvoklī vai ēkā esošā manta ir jāpdrošina atsevišķi. Sabiedrība apdrošina mantu dzīvokļos un personiskajās mājās, biroju, veikalu un ražošanas telpās. Sabiedrības atbildība par ugunsgrēkā radušos bojājumu atlīdzību neietver mantu, par kuras bojājumiem apdrošināšanas atlīdzību paredz ēku apdrošināšana. Apdrošinātajā mantā netiek ieskaitīti reģistrācijai pakļautie motorizētie transporta līdzekļi, ja klienta nodarbošanās nav saistīta ar šo līdzekļu ražošanu, remontu vai tirdzniecību.